Ko nodarām Upei, to nodaram paši sev...

KĀ VISA TAVA MIESA IR ASIŅU CAURSKALOTA, TĀ VISU ZEMI APSKALO ŪDENS. ZEMES PLAŠĀ SIRDS IR JŪRA. TĀ IK ACUMIRKLI RAIDA VESELUS MIRDZĪGUS EZERUS PA DEBESS CEĻIEM UZ VISĀM ZEMES MALĀM, LAI TIE NOLAIDUŠIES ATGRIEŽTOES PA UPĒM UN PA STRAUTIEM ATPAKAĻ UZ VIŅU.                       Jānis Jaunsudrabiņš

Lielākās briesmas vairumam Latvijas upju kur vien notiek iejaukšanās, un kura ietekmē arī plašu apkārtni, ir PIESĒRĒŠANA ar viskaut ko;

Vēl arvien augus un dzīvniekus turpina ietekmēt sadzīves un ražošanas drazas, NOTEKŪDEŅI; tas ir kā mēslojums augšanai;

Tam līdzās  mazākais ļaunums vai pat kompromiss ir plaši aprunāto BEBRU DARBĪBA ;

Un vis populārākie, kas skar tikai nepilnu simtu upju, radot pretdabīgās ūdensrežīma svārstības ir amorālie mākslīgie AIZSPROSTI;

Un kas gandrīz katru gadu piesaista uzmanību, jau kā sekas upju izķēmošanai ar iepriekšminētajām darbībām, ir PLŪDI;

Īsfilma 

No piecistāstipardabu.lv studijas elmi 2009.gada radītais izglītojošs stāsts kas notiek upē, kā saprast to  un ko darīt lai būtu labāk visiem - http://www.piecistastipardabu.lv/?page_id=11

Raksti -

hes  - mīti un realitāte

Valērijs Gabrāns, vides inženierzinātņu maģistrs.

žurnāls Vides Vēstis # 7/8 2001.g.

Ziņa, ka Latvijā jaunuzcelti vai restaurēti jau 82 hidroelektrostaciju dambji uz mazajām upēm, jāvērtē kā kārtējais ķieģelis neuzticības mūrī, ko vara ceļ starp sevi un tautu. Vai varas gaiteņos ir kāds, kas apzinās situāciju – cik peļņas kāru tehnokrātu spiedienu vēl spēj izturēt Latvijas daba? Vai aiz varas durvīm ir kāds, kurš uzņemas atbildību par ačgārnu ekonomiku, uzspiežot sabiedrībai maksāt pieckāršu cenu par elektroenerģiju? Tā mēs no sava plānā maciņa maksājam par dažu ekonomisku grupējumu avantūrām uz Latvijas upēm;

2002. gada 15. janvārī stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr.27 “Noteikumi par upēm (upju posmiem), uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot hes aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus“, kas tagad 214 Latvijas upes pasargā no aizdambēšanās. Kartē tās sarkani ievilktās upes vai posmi ir liegtas jaunu sprostu sliešanai.


Kūst ledus vāki

UN PA PLAISĀM, kuras parādās pirmās, izspiežas virsējais ūdens ar to kas nu peld pa virsu... Tāds jauks buljons, sīrups - taisni prasās taisnā ceļā uz laboratoriju. Tāpat skaidrs kas tas ir. Vietās kur makšķernieki un ledus biezāks, kur braukāts ar sniega močiem, tur sastāvs ir koši melns.

Sausums ir ieildzis - vai Rudzu laika lietavas dos ko, vēl redzēsim.

Abavas > labā ZVARĪTE pie Pūres 2013.


Latvijas "mazo, jauko vēsturiski atjaunoto,..." elektrostaciju karte. Šausmīgākais kas noticis ar mūsu upēm. Tapēc ka daudz, tapēc ka dažiem... Sagatavota publikācijai jaunajā Avīzē 2001.gadā.





Lielāku karti ? - lūdzu spiest uz attēla.

Pievēršu uzmanību 107 numuram - Rendā. Īsteni zaļa elektrostacija kura izmanto tikai no zivju dīķiem nolaižamo, otreizējo, ūdeni.

Saraksts pagaidām pieejams no cita, jaunāka avota - Vides Valsts inspekcijas 2011. gada. - Word.doc.


Daugavas ekoloģiskās tiesības

Mirdza Leinerte, Dr. biol.      ”Diena” 1999.g. 2. augusts.

Vecāku rakstu kolekcija

Daugavas ekoloģiskās tiesības

Mirdza Leinerte, Dr. biol.      ”Diena” 1999.g. 2. augusts

Lai braucēji justos brīvāki un kājāmgājēji - drošāki, kur vien nepieciešams un iespējams, esam nodalījuši braucamo daļu no kājceliņiem. Bez tam pastāv ceļu satiksmes noteikumi, kas reglamentē braucēju un gājēju attiecības, kalpojot abu pušu drošībai. Tā ir mūsu pašu radīta sistēma, mums saprotama un pieņemama.

Grūtāk ir ar dabas radīto sistēmu un likumību atzīšanu un pieņemšanu, kaut arī tas stiprinātu mūsu drošību un vairotu mūsu labklājību. Izmantojot līdzības, var teikt, ka upes braucamā daļa ir tās ieleja. Justies brīvi savā ielejā ir upes ekoloģiskās tiesības. To nosaka dabas likumi. Upei ir tiesības ceļot pa ieleju gan telpā, gan laikā, ieņemot vienu vai otru tās joslu (palieni, virspalu terases) atbilstoši tekošu ūdeņu attīstības noteikumiem jeb likumsakarībām. Kur lai upe paliek, ja tās ieleju esam nosprostojuši un pārveidojuši?

Mēs esam pārveidojuši ne tikai upes ieleju un upi, bet arī sateces baseinu – pārmēru daudz izcirtuši mežus; nosusinājuši purvus un mitrājus, lielās vienlaidu platībās esam no-susinājuši arī lauksaimniecībā izmantojamo zemi, mežus; pazeminājuši ezeru līmeni un pārvērtuši mazās upītes par lieliem, iztaisnotiem notekgrāvjiem. Esam sabūvējuši pilsētas ar asfaltētām ielām un laukumiem. Visas šis darbības veicina nokrišņu ūdeņu ātrāku aiz-plūšanu no sauszemes. Pilnīgi pretēji laika pārbaudi izturējušiem dabas likumiem un kaitējot dabisko       ekosistēmu attīstībai.

Ar Daugavas trejkāršu nosprostošanu esam pakļāvuši degradācijai vienu no piecām lielākajām Baltijas jūru atjaunojošajām upēm. Ir pārrauta upes dzīvā, vienotā straume un iznīcinātas tipiskas tekošo ūdeņu organismu sabiedrības. Tādējādi sakropļotā Daugava vairs nav spējīga pilnībā izpildīt evolūcijas gaitā iemantotos uzdevumus – bez ūdens apkārtriņķojuma nodrošināt vēl arī minerālu apriti (tagad tie izgulsnējas ūdenskrātuvēs) un gādāt, lai jūrā ietekošais ūdens būtu tīrs. Dabiskos apstākļos ūdeņi ir piesārņoti tikai ar organiskām vielām. Interesantākais ir tas, ka lejteces organismi ir specializējušies saņemt augštecē līdz galam nesadalījušās organiskās vielas un turpināt to likvidāciju.

Uzskaitīto nodarījumu smagumu vēl pastiprina arī Lubāna līdzenuma pretdabiskā pārkārtošana – Lubāna ezera atdalīšana no tā sateces baseina un klānu nosusināšana. Tik būtiskas izmaiņas nevar palikt bez dabas atbildes reakcijas. Zemes pašregulācijas mehānismi darbojas nepārtraukti, tikai lēnāk, nekā top mūsu mašinizētie pārveidojumi, toties vispusīgāk un uz ilgāku laiku.

Tikmēr atcerēsimies jau uzkrājušos pierādījumus, kas liecina par mūsu līdzšinējo saimniekošanas paņēmienu neatbilstību ne dabas sistēmu, ne cilvēka ilgstošai un līdzsvarotai attīstībai.

”Diena” 1999.g. 2. augusts


Daugava pret Mūku kalnam - tekošai upei tāds krasts nebūtu - tas ir ezera viļņu krasts    foto: Ceļaprieks 2013.

Tie tikai izgājuši..., No mana dzīvesstāsta, MIERVALDIS BIRZE

Vai palikt mājās reizēm nav tikpat drosmīgi un cildeni kā aiziet? Visu
aiziešana — to vēsturē arī par eksodu sauc — ir drausmām apdvesta
parādība cilvēces vēsturē. Tā ir upes izsīkšana. Tas ir — kā iz Gaujas
krastiem ar pēdējo vilni jūrā aizplūstu viss ūdens, gultne pieaugtu ar
naža asu, sausu zāli, kārkliem un visu sedzošiem alkšņiem. Upes vairs
nav, tikai pasaules jūru milzīgajā klaidā šur tur uzmirdz pa lāsei tā
ūdens, kas glabā atmiņas, ka reiz bijusi lāse Gaujas. (1984.g.)


SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU


Šeit es un Tu vari ievadīt gan tekstu, gan ievietot attēlus un tabulas, ja ir tāda nepieciešamība. A.L.

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .