kartes sīktēls ar saiti uz Balticmaps-Vadakste ~ 

no sateces avotiem - Svētaiņu, Kerkliņu, Druve, Ezerupe, Suste, Līgotne, Vērteža, Burbuļstrauts, Illaisis, Bruzile, Jūdupe; 

Vadakste ir Ventas > labā krasta pieteka Lietuvas pierobežā Auces un Saldus novados. Vadakstes līdzenuma galvenā upe kuras ūdensguves baseina labās pietekas nāk no Austrumkurzemes augstienes dienvidu daļas Ķērkliņu-Lielauces grēdas.                                                                                                                                                                 PAPILDINĀTS-21.07.2017.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanālskm² 
km³

 VADAKSTE75* 
 Vadakstis 54 0,66 ZA Aucei 85 (94)* 17,6 km
 1250
775 Latvijā
 0,28robežupe

Biežāk Vadakstes sākums tiek uzskatīta Līgotnes un Avīknes sateka pie Putrām, (kas šķiet loģiskākais). Ja sākas "grāvju sistēmā" ūdenšķirtnē ar Lielupes < Svētes < pieteku Auci, "starp Auci un Bēni", tad tie ir tikai 5 kilometri ar bijušu purveli... Un Līgotne kā pirmā pieteka ir daudz garāka! KOPUMĀ ir diezgan liels haoss visu enciklopediju datos, turklāt 20.gs. mainīta valstu robeža, kas ietekmē posmu raksturojumu. 

67 km garā posmā ir Latvijas un Lietuvas robežupe. Augštece līdz Putrām regulēta 1951.g. "pārtīrīta" 1965,1990, 2011. Kļūstot lielākai, upe veido attekas un salas. Robežtilti Ezerē, Laižuvā un Priedulā. Pie Vadakstes ciema Vadakstes ūdenskrātuve. Upi šķērso autoceļi P96  un  P104, arī bijusī Mažeiķu dzelzceļa līja. 

Lielākās  pietekas, > labās - ( A - Z ), >Avīkne 30; >Benaišu strauts; >Burbuļstrauts 4; >Alkšņupe22; >Ezerupe56 (>Līkupe40; >Druve22; >Suste17); >Rīku strauts3; >Pestīle 9; kreisās <  - < Līgotne 14; < Mežupe; < Aglona 23; < Ašva; 

                                                                                                                      Vadakste/Venta  Griezes tilta vieta          fotoRimantas Lazdynas  

sadzīviski laivojumu apraksti - sofijas laivas.lv 

Dabas parks - Zvārdes meži,
aizsargājamā Rubas muižas aleja;
saites Dabas pārvaldes vietnē,
 dabas liegums Zvardes meži;VĒRTUMI baseinā -
Vadakstes valdnieks, Karātavu kalns-pilskalns,
leišu etnogrāfiskie ciemi,
<Ašvas pilskalns, dendroloģiskais liegums Rubas muižas aleja;

AvīkneVadakstes > labā satekupe (iespējamība?) Austrumkursas augstienes nomalē un Vadakstes līdzenumā, Auces un Saldus novados. vidustecē? — Sudrabstrauts - Lģia VDB...

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanālskm² 
km³

 AVĪKNE 26,5 Aviekna  38 sateka  20,178,4
  > satekupe

Aviekne - garums 33 km, kritums 38 m, baseins 82 km[]. Līkumaina, vietām iztaisnota, palienēs plašas pļavas. Pietekas nelielas (LME67). Augšgals - Sudrabstrauts sākas no Uzliekņa purva meža meliorācijas grāvju sistēmas Lielauces paugurainē Lielauces pagasta ziemeļrietumos. Tek pa Vadakstes līdzenumu austrumu - dienvidu virzienā. Lielākajā daļā tecējuma gultne regulēta, uzņem apkārtējo meliorācijas sistēmu ūdeņus. Savienojoties ar Līgotni rada pašu Vadaksti. Dobeskalnos abos krastos seno kuršu pilskalni, savdabīgs, bet ne unikāls novietojums. Lejteces A līkumā < Vītiņu kanāls (1938) caur Birzuļu mežu savieno ar Vadaksti-Līgotni?. Regulēta 1958.,1963., 1976. Šķērso autoceļu P96 un Glūdas—Reņģes dzelzceļu. Lielākā pieteka > Melnupe. Novadgrāvji - Grūbes gr.5,6, Steļķu gr.8,2, Cepļa gr.


Ernests Brastiņš, Latvijas pilskalni 1926 - ... otrkārt — Sudrabkalni ir plaši lietots vietu vārds, treškārt — senrakstā ir šķiroti vienkārši kalni vai kalnāji no pilskalniem (schlottesbergk). Šie un citi apstākļi liek domāt, ka pilskalns pie Incēnu mājām ir meklētā Sudrabenes pilsvieta. Šām domām par labu runā vēl vietu vārdi „Sudrabbirze", „Sudrabiņu mājas", „sudrabkalni" v. c. Otrpus upei esošais „Mežakalns" ir tā Sudrabenes pils sēta, kura pēc nodedzināšanas tiek uzcelta citā vietā, kā tas teikts rīmju * kronikā.*  Atskaņu chronika.

Incēnu Dobeskalns - zīmējums E.Brastiņš 1923.g.

Līgotne, Vadakstes < kreisā satekupe Vītiņu pagastā. 

Skaista iespēja, ka sākas no Ķeveles Karaļavota, tur bijušas pat dzirnavas. Regulēta visā 13,82 kilometru garumā (1965., 1990.); baseina platība 48,2 km[]. Nosaukuma izcelsme saistāma tikai ar kādu tagad noraktu pauguru Auces vakarpusē. Tek caur - Lāčkalna mežs. Pieteka <Veldres grāvis4,9 (36892). Ķeveles Karaļavots ir viens no Latvijas lielāko duča. Apraksts no G.Eniņa Latvijas avīzei - saite.

Alkšņupe, arī Kraukupe, vidustecē — Rozas upe, Vadakstes > labā krasta pieteka Saldus novadāSākas no meža meliorācijas grāvju sistēmas Vadakstes pagasta ziemeļdaļā pie Glūdas—Reņģes dzelzceļa. Tek pa Vadakstes līdzenumu rietumu virzienā. Visā tecējuma garumā gultne regulēta, uzņem apkārtējo meliorācijas sistēmu ūdeņus. 22 km, 11 m, 34,3 [] 

Ezerupe, Ezere ir Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novadāKurzemē, Saldus pauguraines D nomalē un Vadakstes līdzenumā. Tecējums veido vairākus izteikti lielus līkumus kuri seko senajam reljefam. 

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanālskm² 
km³

 EZERUPE 56 (43,52)Ezere  48,1 Kerkliņu ez  10,04 km387 0,11 

Ezerupe jeb Ezere sākas Cieceres- Ķerkliņu subglaciālās iegultnes dienvidu daļā Zvārdes pagastā. Lejteces tecējums līdztekus Vadakstei pa samērā šaurām palieņu pļavām (AP95). Kritums palielinās lejtecē kur arī dzirnavas. Regulēta 1958., 1973. Upes.lv par pamatnosaukumu atļaujas izvirzīt tieši garāko formu `Ezerupe`, jo tā skaisti izsaka gari stiepto augšgala ezeru būtību un otras tādas Kurzemē nav. Nosaukums Ezere pirmkārt piederas miestam, kurš līdz 20 gs. vidum saucās Liel-Ezere. Ezeres dzirnavezrs 24ha, kopš 1974 g. dabas aizsardzības objekts. 

Lielākās pietekas - >Druve22; >Suste17; >Līkupe40; >Bruzile27; <Pūteļu grāvis11; <Jaunauces grāvis9; <Jūdupīte9;

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

Druve ir Vadakstes labā > krasta pietekas Ezeres labā > krasta pieteka Saldus un Dobeles rajonā.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanālskm² 
km³

 DRUVE22
Melnupe
 25
 
 pļavas pie Striķiem 

2,04 km 40,8 

Druve tek pa Austrumkursas augstienes Saldus pauguraini un Vadakstes līdzenumu. Tās baseins ir šaurs. Upē ietek 12 mazas pietekas un meliorācijas novadgrāvji. Druve ir iztaisnota. Palienē plašas pļavas, augštecē arī mežu puduri, lejtecē lielāki meži. Kritums augštecē 2,0 m/km, lejtecē 0,6 m/km. (A.Pastors95) Iespējams `Krūmupe` vietā atbilst nosaukums Krumešupe, jo tāds ir bijis 7,7, km garumā regulēšanas plāns. 

Suste ir Vadakstes > labā krasta pietekas Ezeres > labā pieteka Saldus rajonā.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanālskm² 
km³

 SUSTE18 Šustupīte  130,8  Dadžu purvu 12,8 km 44 0,011 
Tek pa Vadakstes līdzenumu. Tā sākas kā novadgrāvis, kas puslokā no ziemeļiem un austrumiem apliec Dadžu purvu un tālāk tek pa uz dienvidiem. Gultne izņemot dažus kilometrus lejtecē, ir regulēta. Sustes baseins ir sazarota meliorācijas novadgrāvju sistēma. Suste ietek Vadakstē pie Ezeres, aptuveni 0,4 km lejpus Ezeres pietekas. Pietekas - (<Rāva //Ķiļķu gr.; >Lielais grāvis; <Misiņgrāvis (>Sustu str.)); 

Līkupe ir Ezeres > pieteka tajā pašā dabas apvidū Austrumkurzemes augsdienes dienviddaļā. Rejefa  

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 LĪKUPE 40  46,2    dabiska?! 113  samudžināta augštece

izteka D no Strīķiem Saldus rajonā. Augšteces apvidū lēzeni viļņots drumlinu reljefs, iztaisnotā upe tek pa pļavām un tīrumiem. Vidustecē meži Lģia logo ar saiti uz datu bāci-mijas ar palieņu pļavām, krasti nav augsti. lejtecē krasti kļūst augstāki, upe līkumiana, vairākkārtīgi maina virzienu. Kritums lejtecē samazinās no 1,2 līdz 0,7 m/km. Vēl īsākākas 11 pietekas kopgarumā 22 km (A.Pastors95). Garums 46 (AP1965). Reģistrēti nosaukumi augštecē Zaļējupīte, Arnika, Jumpraviešu upe, Kārklupe, Murdēnupe, Šķimelene (Lģia VDB). Pirmā > labās puses pieteka iepējams Bauku strauts. 

Īllaisis, minēts kā Šarlote (!), Līkupes > lejteces pieteka 12 km gara. Augštecē Sūbrupīte, Auskaļu upīte, Vērmjupīte vidustecē (Lģia VDB). Pie ietekas atradās Šarotes muižiņa- politska nodeva hecoga sievai... netālu Īllaišu vecsaimniecība. Raksturīga leišmales nosaukuma forma (vīr.dzimte), arī mūsdienās Lietuvā sastopams personvārdos. 

Vērteža ir 11 km gara Līkupes vidustece > labā pieteka, ar > labā pusē Upītes grāvi. arī Neļauku upīte, sākās pie Kauķiem (LģiaVDB).

Mazā Līkupe 6 km gara ar >pieteku Celmu strauts. Nosaukums `grābāni` mežā pie upes augšteces, Grābānu liekna (LgiaVDB). 

Bruzile 27 km kritums 25 m, baseins 68,9 Ezeres > pieteka Saldus raj., augštecē Sauļupe. Sākas Kursīšu apkaimes pļavās. Līkumo pa Vadakstes līdzenuma lēzeni viļņoto virsmu. Baseins mežains, palienē vidustecē vietām pļavas. Kritums augštecē 0,6 palielinās līdz 1,25 m/km. Nelielas pietekas 32 (tsk. novadgrāvji) 50 km kopgarumā. (A.Pastors95). Regulēta daudzkārtīgi 16,5 km, beidzamo reizi 2011.g. 

Lai notvertu upes, kas pa Austrumkursas nokalni bēg uz dienvidaustrumiem, Venta aizmetuši Vadaksti 83 km garā lokā uz austrumiem. Vadakste uztver un aizloka uz Ventu 48 km garo Ezerupi, kas nāk no Svētaiņu ezera. Ezerupe savkārt uztver Druvu, Līkupi un Brūzupi. Šo upju noteces apstākļus var raksturot Līkupes dati. Tā sākas 108 m augstumā un savā 31 km garumā nokrīt 42 m, kas dod vidējo kritumu 1,35 m uz 1 km. Garās Vadakstes kritums ir mazāks — 0,9 m. (LZDT)

Ceļvedis ūdenstūristiem pa Vadaksti un Ventu ,

Ints Lukss, Valdis Avotiņš, 1992.g. anotācija -/plaukts/uzkrajums/

VADAKSTES sateces baseins sākot no iztekas - 

>Līgotne14 -Karaļavots; >Avīkne26 /Sudrabstrauts (>Vikstrauts; >Dīķu strauts); <Melnupe); <Mežupe /Miežupis (<Kūlupis; >Vaidupe); <Dubulis; <Klykolis; <Benkavas gr.; >Benaišu strauts (>Asīšu grāvis (>Ražuku`gr.); <Burkānu grāvis), >Ģēģeru gr.1,3; <Aglona23 (>Vežupis; >Pipiris; <Sertupis); <Prūdupis; >Burbulis4, <Kilaupis; >Silupe1,5; >Alkšņupe22 (>Robežgrāvis), >Ezerupe56 (<Briežukalna`strauts; <Klagātupīte -Zvārdes ezers;  -Svētaiņu ezers -Ķerkliņu ezers (<Grīvu strauts (>Matužēnu str. (>Vatstrauts;)); >Alīdas strauts); >Druve22 (<Goguļupīte; Amikaišu str.; <Miķeļstrauts (>Lapezera gr.)); <Grunduļu strauts; <Pūteļu grāvis11; <Jaunauces gr.9; <Lieknas`gr.; <Jūdupīte9; >Līkupe40 (<Mālkalna str.; <Mazā Līkupe6 (>Celmu str.); Vērteža11 -Ķauķu dīķis (>Upītes grāvis); >Bērnu strauts; >Illaišis //Šarlote12; >Bruzile27 (>Kalnenieku str.; <Garozu strauts; <Renģenes strauts (<Riepju strauts) <Paparžu gr.); >Suste17 (<Rāva //Ķiļķu gr.; >Lielais grāvis; <Misiņgrāvis (>Sustu str.)); >Rīkstrauts3; <Ašva (>Vaidminas); <Valkštaris; >Pestīle 9 (>Jaunais grāvis; (>Burbu gr.)); 

Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! © 

JS logo ar saiti uz kartes produktu


KARTES - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Saldus novads, 2015; karte mērogā 1 : 75 000 (750 metri centimetrā);


1745. g. Vadakstes muižā uzcēla jaunu kalpotāju māju un klēti, kā ari pili, kas 1744. gadā bija nodegusi, bet tagad tika uzcelta no jauna, kopā ar jaunām dzirnavām".238 g. Vadakstei tik ļoti nepieciešamās dzirnavas izpostīja ūdensplūdi".240 (A.T.85

1754. g. LAUKSĀTĒ dzirnavas draudēja sagrūt, bet, ceļot stiprus dambjus un rokot kanālus, plūdu ūdeņus savaldīja un dzirnavas pamatīgi izlaboja".241 

„Ezerē, Vadakstes upes labajā krastā, «neuzvaramās" militārie speciālisti bija nolēmuši būvēt aerodromu. Trešo pēc lieluma Vissavienībā —kā viņi paši lielījās. Maija mēneša (1941. g. A. C.) sākumā simtiem Ezeres pagasta lauksaimnieku pēkšņi saņēma pavēli ierasties vest granti aerodoma būvei. (*17)

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

           


Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš

Šeit es varu ievadīt gan tekstu, gan ievietot attēlus un tabulas, ja ir tāda nepieciešamība. A. L. 

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .