Rūja ~ ietek Burtniekā ~                            ŪDENSLĪMENIS

no avotiem Pestava; Raudava; Acupīte; Juldurga; Palmupīte; Virķīte; Zirgupīte; 

Rūja ar pietekām tek Ērģemes paugurainē un Burtnieka līdzenumā Ziemeļvidzemē, metot 3 lielus lokus ielejās starp drumliniem. Iztek Sakalas augstienē no Ryhijas ezera Igaunijā;                                                 PAPILDINĀTS - 28.10.2017.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
regulētakm² 
km³

 RŪJA 77 (72)  40 Ruhijervs   21,75 km
 962,7 (792,0)0,29 līkumi starp drumliniem

garums pēc digitāliem mērījmiem (melioracija.lv) pat pāri 80 km?! Garums 63,3 km; augštecē diezgan strauja - 8,7 km kritums 11,3 m; nākamos 8,9 km kritums 6,2 km, līdz Acs ietekai 11,9 km nokrīt 7,1m. Beidzamos 20 km kritums vien 1,7 metri (LKV1939). Latvijā šķērso Burtnieka drumlinu lauku izmantojot paralēlās ielejas un izskalotus šaurumus starp tām, lejtece Rūjas pazeminājumā. Pie Naukšēniem uzņem Acupītes  ūdeņus, kas kopā ar Ķiri un Gulbeni veido 1/3 Rūjas baseina. Lejpus  Saprašas ietekas tek pa plašu pārpurvotu palieni. Pēc Rūjienas tecējumu ieskauj purvi - >labajā  krastā Rūjas purvs 1580 ha, <kreisajā Brīvpurvs 300 ha (divi dažādi purvi). Kreisajā krastā bijušie Rūjas dīķi. Ietek Burtnieka ezera ziemeļu krastā, Rūjas sēklī (Lģia). Augšpus Naukšēniem upe lielākoties regulēta. Robeža starp Rūjienas un Sēļu pagastu (1940.g.). Lielākās apdzīvotās vietas krastos: Lode, NaukšēniRūjiena. Upi šķērso autoceļi P17 un P22


Lielākās labās >pietekas - >Kolkupīte8; >Mellupīte15; >Palmute14; >Pestava24; >Raudava12; >Silupīte8; >Virķīte13; 

Kreisās < pietekas - <Acupīte22; <Juldurga12; <Kurkužupīte; <Sutra //Laņģupīte8; <Oļa19; <Supučupīte5; 


Rolanda Lebussa raksts VidesVēstīs, Upju vizītkartes - Rūja; 2006. 


shema no grāmatas Burtnieku ezers un tā upes, Reinis Cukurs, 1930.g.


Viss baseins -  Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts; 
dabas liegums Oleru purvs - saite DA pārvaldes vietnē;
- Burtnieka pļavas; 
- Kārķu purvs; (Ķires augšgalā);
Rūjas paliene;
- Vidusburtnieks, Rūjas lejteces < pusē.

foto: Edmunds Račinskis 
 ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
VĒRTUMI KRASTOS ~

>Meļķu akmens;

>Kalnalamiku upurakmens; 

> Kriķu dižakmens;

~ Koņu dzirnavas;
< Kābele, pilskalns;
>Rūjienas pilskalns;


Acupīte ir Rūjas < kreisā pieteka no Omuļu pauguraines gar Piksāru paugurgrēdu, Valkas un Naukšēnu novados

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 ACUPĪTE 39 (36,4) Ace40    87 275,4 (252,3)  robežupe

Sākas Piliča ezerā netālu no Igaunijas robežas, 87 metrus virs jūras līmeņa. 4,6 km garumā ir Latvijas un Igaunijas robežupe (tek caur Pukšezeru). Acupīte kopā ar Ķiri un Gulbeni veido 1/3 Rūjas baseina. Ietek Rūjā Naukšēnos. Regulēta vairākos posmos. 

Pietekas - >Jōeveski; <Aise; <Kiviste (Igaunijā); Pupsi/Pukšezers-; >Tīrumgrāvis*; >Klurģupīte; >Maiļupīte (>Zirgupīte*); >Spriņģupīte; <Pētersona`grāvis; >Gulbene18 (>Beigotupīte; <Maiļupīte; <Kārklupīte); <Baltupe; <Ķire


Ķire ir nosaukums Aces <kreisā krasta novadgrāvim, kurš sākas satekot Cepšu ezera notekai ar Akmeni; 

Visā 13, 79 km garumā "valsts nozīmes ūdensnoteka", tātad 100% regulēta. Garums 22 km, kritums 22 m, baseina platība 115 km². Tek pa purvainu apvidu ar plašu melioracijas novadgrāvju tīklu. Augšdaļā ar pieteku Akmeni uzņem Bezdibeņa un (?) Cepšu ezera ūdeņus (LME68). 

Krastos mūsdienu Kārķi, vecās kartēs Karkel; Veckārķu ūdensdzirnavas uz Akmenes, > labajā pusē iespaidīgas pilsdrupas. Dzirnavas zināmas dokumentos kopš 17.gs. beigām - (Kyries Hoff, Molnaren sampt Skytten) - pārvaldnieks zemnieks. Mellīna kartē 1793. parādās -Jaunkārķi (Neu Karkel), U. 20.gs. Jaunkārķu dz., U, z, īp. J. Leitass  Veckārķu dz., U, T, īp. Kārķu piensaimn. sab. 

Pietekas - (>Šēlupīte62/43 -Cepšu ez.; <Akmene (<Silene); <Linupīte; <Andrupīte (<Līvena gr.)) 



Sapraša (arī Pestava) Rūjas <labā pieteka Ķoņu -Ipiķu pacēlumā, Rūjienas un Naukšēnu novados. 

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 SAPRAŠA 24 Pestava26  1,1   100,4 (86,1) 0,029 

Sākas no grāvju sistēmas Igaunijā dienvidaustrumos no Meizakilas, tek dienvidu virzienā. Upes baseins atrodas Burtnieka līdzenuma ziemeļu daļā. Augštecē un vidustecē upes gultne regulēta, lejtecē no Vilpulkas — meandrēta (blēņas!-Latvjā meandri?!). Ietek Rūjā starp Virķēniem un Rūjienu. Upi šķērso autoceļš P21 un bijušais Rīgas—Tallinas dzelzceļš. 

Lielākās pietekas - < Maratas upīte, < Kaučupīte, < Melderīšupīte; 

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

Palmute tek Mazsalacas un Rūjienas novados VIDZEMĒ, Rūjas >labā krasta pieteka

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 PALMUTE 14      62,1  

Sākas kā novadgrāvis Ramatas pagasta austrumdaļā dienvidos no Vērša. Tek dienvidaustrumu virzienā pa līdzenu, purvainu apvidu, gultne visā garumā regulēta, taisnota. Ietek Rūjā augšpus Pantenes. Upi šķērso autoceļš P21

Lielākās pietekas ir <Krāņupīte un <Vidzemnieku grāvis (abas kreisās). 

Oļa, arī Ole, < kreisā Rūjas sānupe; 

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 Oļa19Ole50,3  45  490,013

Veidojas satekot grāvjiem 3-5 km uz ziemeļiem no Oleriem.Tek pa purviem un krūmājiem.Tālavas zemienes centra daļā 60. gados gandrīz visā garumā regulēta, taisnota. Pie ietekas ir Rūjas zivjaudzētavas dīķi kas atdalīti ar dambjiem. Šķērso Rūjienas- Valmieras ceļš. 

Lielākās pietekas - >Jungas grāvis; >Purupīte (>Riemas grāvis); 

J.C.Broces zīmējums 1800.g. Rūja pie Jeru dzirnavām. Kreisajā < pakalnā Rūjienas pilsdrupas.


Rūjas pilns sateces baseins  no avotiem (pietekas >labās; <kreisās) - >Kolkupīte8; <Sutra8 //Laņģupīte; >Silupīte8 (<Krūmiņupīte; <Veserupīte); 

>Raudava12; >Ķoņu avots; <Supučupīte5 (<Lungas upīte); <Juldurga12; <Tiltgaļu grāvis;  <Acupīte22 (>Kluģupīte; >Maiļupīte; >Spriņģupīte; <Pētersona grāvis; 

>Gulbene18 (>Ringas upīte; >Beigotupīte; <Maiļupīte); <Baltupe; <Ķire14 (>Šēlupīte -Cepšu ez.; <Akmene (<Silene); <Linupīte; <Andrupīte (<Līvena gr.))); >Rauseļupīte; >Umuļu upīte*; <Kurkužupīte; 

>Sapraša //Pestava24 (<Melderīšupīte; <Kaučupīte, <Maratas upīte); >Virķīte13;  >Palmute14 (<Krāņupīte; <Vidzemnieku grāvis  (<Galzemnieku gr.)); 

<Oļa19 (>Jungas grāvis; >Purupīte (>Riemas grāvis); >Kucenu gr.*); >Dabru grāvis; >Tūtere //Mellupīte15 (<Pakundžu gr.); >Austrumu grāvis; <dīķi - Maiģupīte; <Spilve*; <Kiviste (Igaunijā); 


* papildināts no grāmatas Rūjienas novads, 1999.g.





Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! ©


JS logo ar saiti uz kartes produktu-

KARTES - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Valmieras novads, 2015; karte mērogā 1 : 75 000 (750 metri centimetrā); 


SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU 


Ja tomēr meklētais par kādu ūdeni neatradās - RAKSTI - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!


pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

m vjl.

km² 
km³

          


Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš 

Šeit es varu ievadīt gan tekstu, gan ievietot attēlus un tabulas, ja ir tāda nepieciešamība. A/L. 

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .