Mūsas baseins ~           ŪDENSLĪMENIS             upese.lt

Mūsa ir otra (blakus Mēmelei) Lielupes satekupe Zemgalē, Bauskas rajonā. Sākas Lietuvas teritorijā aiz Linkuvas gala morēnas vaļņa, ūdensšķirtnē ar Lielupes < kreiso pieteku Svēti. Latvijā ienāk Grenc-tālē - "robežas ieleja". Pavasaros ļoti agri un strauji pali.                          PAPILDINĀTS-27.05.2017.

pamatnosaukums garumssinonīmikritumsvidējaissākotne iztekastāvoklis  baseinsnotece  īpašais

km
metrim/km 
mvjl.
km² km³
 MŪSA 164 (24)Mūša 73  0,45 Lietuvā   5320 (151,5)0,83 tranzītplūsma

Sākas starp Jonišķiem un Šauļiem Lietuvā. Augšgalā  pietekas tikai no >labā krasta Linkuvas morēnas vaļņa dēl. Tā pārrāvumā ainavai senielejas raksturs.  Latvijas teritorijā ietilpst tikai 24 km un vēl 6,6 km tā ir robežupe. Salīdzinoši ar vairumu Lielupes pieteku izveidojusi samērā dziļu ieleju, līdz 15 m. Tuvāk Bauskai upes krasti kļūst stāvāki, atsedzas pamatieži - dolomītmerģeļi un dolomīts. Kritums Latvijā 5 m, vidējais 0,25 m/km. Tā pārsvarā plūst 15 - 30 km attālumā no Lietuvas - Latvijas robežas (wiki?!)

Baseins lauksaimnieciski apgūts, maz mežu - mazūdeņaina straume, augsta piesārņotība. Caurplūdes starpība starp vasaras minimālo un palu apjomu var sasniegt 40 reizes. Hidroloģisko novērojumu postenis darbojas kopš 1921.g. Latvijā ietek pie Zluktenes 17,4 km. pirmās saimniecības > krastā Mūsas un Lielvimbas. Aiz Bauskas pilsdrupām, Mūsai satekot ar Mēmeli, rodas Ķirbaksala un Lielupe


Krasts pirms satekas. foto: Gatis - wondermondo.com.

Lielākās pietekas - >labās, <kreisās, sateces baseins asimetrisks, 

>Ceraukste32; >Daugyvenė64; >Kruoja60; <Dubysas; >Jiešmuko; >Pyvesa95; <Patrakė; >Lėvuo //Lēvene148; >Mažupė42; >Ragupis; >Plautupis; >Salvis; >Kulpė41; >Tautinys; >Tatula66, >Voverkis; >Vilkvedis; Kūra; >Einautas; Noruta; >Viekšmuo (LT); <Žūku strauts; <Žydupis(LT); 

Vecāki cipari LKV1936 - gaŗums 159,2 km (Lietuvā135,9); baseins 5347 (5079); Augštecē tek gar gala morēnas grēdas D piekāji virzienā no R uz A, varbutīgi pa ledāja kušanas straumju veidotu ieleju. Pirmā nozīmīgā pieteka >Levuo. Pie Pasvales pagriežas uz Z cauri morēnas grēdai kraujā ielejā, turpinot tecēt senielejā un pieledāja Zemgales sprostezerā. Sasniedz valstu robežu labi veidotā ielejā kuŗa 2-3 reiz platāka par gultni. Te auglīgākās palieņu pļavas Latvijā. Gultne jau skar dolomīta pamatiezi, krastos atsedzas glūdas jau sākot ar <Brūklājiem. vasarās "arvien vairāk apsīkst, jo baseinā navlielāku dabisku ūdens krājumu".  (Stabules strauts).


 Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

Ceraukste (lietuviešuČeriaukštė) ir Mūsas > labā krasta pieteka Bauskas novadā Latvijā un Panevēžas apriņķī Lietuvā. 

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanālskm² 
km³

 CERAUKSTE 32 (23) 12   ZR Biržai 3/4  156,9 (62,6)0,02 

Sākas Lietuvā ziemeļrietumos no Biržiem reljefa pacēlumā starp Mēmeli un Mūsu, satekot vairākiem novadgrāvjiem. Tek ziemeļrietumu virzienā pa līdzenu, meliorētu apvidu. Upes gultne augštecē un vidustecē regulēta, upes ieleja sāk veidoties tikai pie Grenctāles. Lejpus autoceļa A7  upes gultne dabīga ar izteiktu ieleju un stāvkrastiem. Ietek Mūsā pretī Pīrāgiem. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Pačeraukšte (Lietuvā) un Grenctāle (Latvijā). 

LKV - 27,5/23.3m/170/ Skarica, ienāk LV ap Tunkuniem Panemunes pagastā. Latvijas daļā tek pa atklāt lauku līdzenumu, 3 - 5 m dziļā līkumotā ielejā, noteiktos labi izveidotos krastos. Palienēs pļavas, stāvos krastos krūmi, līdzenos lauki. Sausās vasarās mazūdenī, tā gandrīz izsīkst; tad to uztur avoti un avoksnāji, kas atveras upes pakrastē. 

Lielākās pietekas - >Spreņģu strauts4; >Jodavas strauts7; >Lopgales grāvis; <Skarīte; <Lakštupe; 

(1939) - Blakus Rembates smilšakmens paraugiem izstādē redzama ļoti skaista liela zilgana Ceraukstes smilšakmens plāksne. Uz jautāju-mu — cik tad šī jaukā akmens krājumā, atbilde — arī šis rajons vēl nav pētīts. 

Izsole 1940. g. 28. februārī, plkst. 12, Ceraukstes mežziņa pieņemšanas telpās Ceraukstes Stabulītēs (VV1940) 

Vēl viena pārrobežu upe Plentauka ira Lielupes lielbaseina Mēmeles >Vīžonas >pieteka Lietuvā, starp šo grīvām attālums 30 kilometri. Iztek tā otra no Aizdumbles purva ūdensšķirtnē ar Susejas baseinu aiz Aknīstes. Un vēl mazmazliet izmet līkumu Prūdupe. 

Pietekas ~

sateces baseins asimetrisks, Pietekas virzienā pret straumei -

>Ārces strauts; >Stabulite5,3; >Ceraukste32 (<Lopgales str.; <Jodavas strauts; <Spreņģu strauts; <Skaryte; <Lakštupe); 

<Ružu str.5,3; <Žūku strauts7,4 (>Kamardes gr. 5,7); <Žydupis(LT); <Šakarnis; >Bėrė; <Kamatis; >Tatula66; <Dubysas; >Jiešmuko; >Pyvesa95; <Patrakė; >Lėvuo //Lēvene148; <Ramojus; >Alksnupis; >Mažupė42; >Ragupis; >Plautupis; >Lašmuo; >Daugyvenė64; >Kruoja60; >Salvis; >Tilka (Pala); >Šiladis; >Kulpė41; >Tautinys;  >Voverkis; >Vilkvedis; Kūra; >Einautas; Noruta; >Viekšmuo (LT). 

Vēsturiskā robežupe Lēvene -

Levuo //Lavena, augšgalā tek no A uz R līdzās Panevežas reljefa slieksnim, kas pacēlies leduslaikmetā un šķir to no Neveža, jeb Nemunas baseina. iepretī Panevežai pagriežas uz Z apvienoties ar Mūsu. Šinī meridionālā virzienā tā seko kādai extraglaciālai ielejai, ko izskalojušui ledāja kušanas ūdeņi. Apvidus līdzens un diezgan auglīgs, lai gan ne tik kā Mūsas baseins ziemeļos, Zemgales līdzenumā. 

Lėvuo teka Kupiškio, Pasvalio ir Panevėžio rajonuose, Mūšos dešinysis intakas. Ilgis 148 km, baseino plotas 1588 km². Prasideda Notigalės miške, 6 km į šiaurės rytus nuo Skapiškio. Teka Vidurio žemuma, nuo versmių iki Kupiškio-Pandėlio kelio į šiaurės vakarus., žemiau į pietvakarius, nuo Palėvenės į vakarus, Žaliosios girios pakraščiu, o nuo Sanžilės kanalo staigiai pasuka į šiaurę. Įteka į Mūšą 50 km nuo jos santakos su Nemunėliu, 2 km į šiaurės rytus nuo Pasvalio. Vaga nuo versmių iki Palėvenės kanalizuota, tiesi, likusi dalis vingiuota. Vyraujantis vagos plotis iki Karsakiškio apie 10 m, žemiau apie 30 m, didžiausias plotis 42 m. Gylis 0,6 - 1,2 m. Vaga užželianti. Pasitaiko riedulių. Vidutinis nuolydis 51 cm/km. Krantai 1 - 3 m aukščio. Slėnis daugiausia atviras, 400 - 600 m pločio, 10 - 15 m gylio. Srovės greitis mažesnis už 0,1 m/s. Debitas prie Kupiškio: maksimalus 92 m³/s, vidutinis 2,06 m³/s, minimalus vasarą 0,034 m³/s, minimalus žiemą 0,047 m³/s; prie Pasvalio:  maksimalus 274 m³/s, vidutinis 9,02 m³/s, minimalus vasarą 0,09 m³/s, minimalus žiemą 0,31 m³/s. Pavasario potvynis trunka 20 - 30 dienų. Vandens lygis pavasarį 2 - 3 m aukštesnis, negu vasarą. Vasarą - rudenį būna 1 - 4 lietaus potvyniai, trunkantys po 10 - 12 dienų. Jų metu upė pakyla 1 - 1,5 m. Per žiemos atlydžius vandens lygis aukštupyje ir žemupyje pakyla 0,7 - 1,2 m, vidurupyje 1 - 1.5 m. Lėvens baseino paviršius lygus, nuotėkio sąlygos blogos, todėl atsiranda pernelyg drėgnų plotų, ypač pavasario ir vasaros potvynių metu. Kad baseinas pasausėtų, Lėvuo prie Berčiūnų, netoli Panevėžio, 1931 Sanžilės kanalu sujungtas su Nevėžiu. Šiuo kanalu upės vandens perteklius (aukštų potvynių metu iki 40%) nuteka į Nevėžį. Vandens kelionė šia upe tinka pradedantiesiems vandens turistams. Rekomenduojamos plaukimo priemonės - baidarės, kajakai, pripučiami laiveliai, kanojos. Maršrutas vietomis įdomus.



Bet 1892.g. apceļojot kājām Kurzemi, Valdemārs Zālītis (Valdis) apmetas Bauskā un  novēro -  Abi viņi darināti no koka; bet Mēmeles tilts peld ūdenī, kamēr otrais, Mūses tilts — augsti gaisā un dēļu seguma pēc, kas aizsargā tilta spraišļus un koka daļas no sāniem, izskatās attālumā kā milzīgi gara upes gravai pārlikta pūra lāde, kas atbalstās augstos varenos akmens pīlāros.

~ vēsturiskumi

Mūsas baseins ir bijis sēļu apdzīvots no aizvēsturiska laika. Slavenā Saules kauja, par kuras precīzu vietu vēsturniekiem vienprātības nav, jebkurā variantā notikusi Mūsas krastos. 

zīmējums no E.Brastiņa Latvias pilskalni (1926) 

 Vēsturiskie laiki sākas ar karaļa Mindauga 1253. gada robežlīgumu, pēc kura Livonijas robeža no Dinaburgas puses nāk pa > labo pieteku Lēveni un tālāk uz leju pa Mūsu. 

Pirmais pasaules karš Latvijai tuvojas ar kaujām Mūsas krastos. Arī vēlāk, Brīvības cīņas 1919.g. te 

..un turpinājums latviešu 319. bataljons 1944.g. - 

Bataljonu novirzīja uz Bausku, kuru arī izdevās sasniegt 29./30. jūlija naktī. Tur bataljons ieņēma aizstāvēšanās pozicijās Mūsas upes labajā krastā, no Bauskas tabakas fabrikas garām Pamušai. Jau 31. jūlijā krievu spēki parādījās pie Bauskas no Lietuvas puses. /../ Pēc vairākkārtīgiem nesekmīgiem mēģinājumiem ienaidniekam 19. augusta agrā rītā spēcīgas artilērijas un mīnmetēju uguns atbalstā izdevās bataljona stiprumā pāriet Mūsas upi pa Dirdas sēkli un ielauzties pilsētā. Sekoja prettrieciens, un sīvās tuvcīņās latviešu un vācu vienības iebrukumu likvidēja, iznīcinot krievu bataljonu. Tā 6 nedēļas ienaidnieks taustīja aizstāvju vājās vietas, lai tiktu pāri Mūsai un Lielupei, izmantojot Dirdas, Vimbu kroga, Bornsmindes un Mežotnes sēkļus. (Latviešu karavīrs Otra pasaules kara laikā 2.) 



Mūša, Mūsa (Lielupės baseinas, Lielupės intakas)                                        SALĪDZINĀŠANAI -      upese.lt

Mūša (latv. Mūsa)  teka Lietuvoje (Joniškio, Pasvalio, Pakruojo rajonuose) ir Latvijoje; viena iš Lielupės ištakų. Ilgis 164 km (Lietuvoje 146 km), baseino plotas 5318 km² (Lietuvoje 5093 km²). Prasideda Mūšos tyrelyje, prie Romutaičių, 16 km į pietus nuo Žagarės. Teka į pietryčius, nuo Daugyvėnės žiočių pasuka į rytus, įtekėjus Lėveniui suka į šiaurę; 6 km teka Lietuvos - Latvijos siena, 18 km - Latvijoje. Ties Bauske susilieja su Nemunėliu į Lielupę. Vagos plotis aukštupyje 6 - 14 m, vidurupyje 30 - 40 m, žemupyje 60 - 80 m. Gylis atitinkamai 0,5 - 1,1 m, 0,8 - 1.5 m ir 2 - 4  m. Vid. nuolydis 48 cm/km. Atskiruose ruožuose nuolydis svyruoja nuo 12 iki 82 cm/km. Aukštupyje slėnis neryškus. Vyraujantis slėnio plotis vidurupyje 300 - 350 m, žemupyje 400 - 450 m; didžiausias plotis 500 m. Teka lėtai. Srovės greitis 0,01 - 0,30 m/s, potvynių metu padidėja iki 1,3 m/s aukštupyje ir iki 3 m/s žemupyje. Sausais metais upė labai nusenka, aukštupys išdžiūsta. Vasarą vaga labai užžėlusi. Pavasario potvynių metu vanduo pakyla 3,0 - 3,7 m. Vasarą būna 1-3 lietaus potvyniai. Lietaus ar žiemos atlydžių sukelti potvyniai kartais būna aukštesni už pavasario potvynius.  Debitas prie Miciūnų (118 km nuo žiočių): maksimalus 147 m³/s, vidutinis 3,62 m³/s; prie Bauskės (1,4 km nuo žiočių): maksimalus 884 m³/s, vidutinis 27 m³/s, minimalus vasarą 1,00 m³/s, minimalus žiemą 0,27 m³/s. Pavasarį upe nuteka 50%, vasarą 10%, rudenį 19%, žiemą 21% viso metinio vandens kiekio. Mūšos baseinas asimetriškas - upė beveik neturi kairiųjų intakų, nes teka Linkuvos kalvagūbrio pietine papėde.  Vandens kelionė šia upe tinka pradedantiesiems vandens turistams. Rekomenduojamos plaukimo priemonės - baidarės, kajakai, pripučiami laiveliai, kanojos, plaustai. Maršrutas nėra labai įdomus; įdomesnė atkarpa - nuo Pamūšio iki Pakruojo - Draudelių kelio tilto

JS logo ar saiti uz kartes produktu

 

KARTES - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Bauskas novads, 2015; karte mērogā 1 : 75 000 (750 metri centimetrā), 


Veci raksti ~ 

Mūsa galvenokārt plūst pa Lietuvas psr Žagares, Jonišķu, Linkuvas, Joniškeļu un Pasvales rajoniem. Tās izteka pieiet tuvu Lielupes pietekas Svētes iztekai. Kopā ar pietekām Mūsas baseins sastāda 5325 km2 (no Latvijas upēm lielāki baseini ir vēl tikai piecām upēm). Savā augštecē Mūsa plūst uz austrumiem ar nelielu novirzi dienvidu virzienā. Šo virzienu upei nosaka morēnas loks, kas stiepjas upes kreisajā pusē līdz līkumam pie Pasvales pilsētas, kur Mūsa pagriežas uz ziemeļiem. Šis morēnas loks ir ūdensšķirtne starp Mūsu un daudzajām Lielupes pietekām, kas plūst uz ziemeļiem.
Lietuvas psr teritorijā Mūsai ir vairākas pietekas. No labās puses tajā ietek Šilades, Kruojas, Daugivenes, Levas, Pivēsas, Tatulas un citu sīkāku upju ūdeņi, bet Latvijas teritorijā — Ceraukstes upīte. (KL.1957)

Salīdzinājums kā vides liecība - 

Labi Mēmeles un Mūsas sateku raksturojis Jūlijs Vanags stāstā «No Neretas līdz jūrai»: 
Divu upju satekā pret rietumiem paceļas stāva klints. Mūsa un Mēmele te saplūst kopā — un dzimst jauna upe. Jo nevar sacīt, ka Mūsa ietecētu Mēmelē vai otrādi. Viņas te satiekas. Mūsa nāk gar klinti no kreisās, Mēmele — no labās puses. Pavasaros pirmā mostas Mūsa. Tā līkumo cauri Lietuvas klajiem, kur sniegi saulē strauji kūst un palu ūdeņi ar milzu spēku brāž lejup, jo te maz mežu, maz ēnas. Toties vasarā Mūsa plūst pavisam rāmi platās senlejas gultnē, kur zaļo sulīgās lanku pļavas. Pavasara ūdeņi tās apsmēluši un bagātīgi nomēslojuši treknām dūņām. Bet pati upe it kā iesnaudusies, apaugusi meldriem, sekla un klusa. Mēmele mostas daudz vēlāk. Tās ūdeņi vēl snauž lielo silu ēnā, kad Mūsā jau brakšķēdami lūzt ledi. Toties va sarā Mēmele bagātāka ūdeņiem, mežu upes un purvu ezeri to vienmēr krietni padzirda un uztur pilnu. 


SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

          

Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš

Šeit es  varu ievadīt gan tekstu, gan ievietot attēlus un tabulas, ja ir tāda nepieciešamība. A/L.

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .