kartes sīktēls ar saiti uz Balticmaps-Bērze ~ ar pietekām                                     ŠODIENAS LĪMENIS

Melnupe /BĒRZE, saukta arī Bērzupe, ir Svētes < kreisā pieteka Dobeles un Jelgavas novados. Sākas Lielauces paugurainē aiz Lielauces ezera, Austrumkursas augstienes dienvidu daļā, ūdensšķirtnē ar Ventas > pietekām. Tek pret rītiem, saniedz Lielupi starp Jelgavu un Kalnciemu. Lejtece pārrakta pievienojot Svētei.                   Nesajaukt ar Bērzēm Daugavas baseinā!                  PAPILDINĀTS-09.08.2017.

pamatnosaukums garumssinonīmikritumsvidējaissākotne iztekastāvoklis  baseinsnotece  īpašais

km
metrim/km 
m vjl.kanāls
km² km³
BĒRZE107 Bērzupe108  Zvārdē 108 20,63 km930,9 0,25 1. kanālis - 1800.g.

Sākums meliorētās platībās Lielauces paugurainē R no Lielauces ezera. Satek no regulētiem strautiem un grāvjiem ūdensšķirtnē ar Ventas >Cieceres Mazupi un/vai Vadakstes augšgalu. Augštecē līkumo pa paugurainu apvidu, krasti stāvi, apauguši; iespējamais augšteces posma nosaukums Līčupe. Augšpus Bikstiem ietek > Zušupīte, kas novada Zebrus ezera ūdeņus. Letecē kanāls Melnupe (1800.g.) pievieno Svētei, samazinot garumu par 14 km. Līdz 19. gadsimtam Bērze ietecēja tieši Lielupē pie Kalnciema (tagadējā Vecbērze). 19. gadsimta pašā sākumā izraka 6,6 km garu kanālu - Melnupe //Jaunupe uz Svēti. Lejtecē izbūvēts Vecbērzes polderis (1968), skaitās lielākais Latvijā (I.Rieksts). Ievadot ar kanālu Bērzes lielāko daļu Svētē, ir radusies Vec-Bērze ar pietekām no Ķemeru purva D daļas. Pie Anneniekiem bijušās hes (1956-1970) ūdenskrātuve.


Lielākās pietekas - >labā krasta - >Ālave24; >Balžiņa; >Gardene17; >Sesava24; >Zušupīte

Kreisā < krasta - <Bikstupe32; <Bitšķēpu strauts; <Blīdene; <Līčupe14; <Smukupīte; <Snierājs;

Akmens tilts Blīdenē, foto; Gatis wondermondo.com

 Dabas liegumi -
Zvārde, Zebrus un Svētes ezers;
-saite dabas pārvaldes vietnē.

 VĒRTUMI KRASTOS -
Blīdenes parks, mūra tilts, Dobeles pilskalns,


Bikstupe ietek Lielupes < kreisā sānupē Bērzē. Tek Brocēnu, Jaunpils un Dobeles novados. 

pamatnosaukums garumssinonīmikritumsvidējaissākotne iztekastāvoklis  baseinsnotece  īpašais

km
metrim/km 
m vjl.
km² km³
BIKSTUPE32Bērzupe 49 1,53    138 0,029 lielbaseina maiņa

Bikstupe kļuvusi piederīga Lielupes baseinam ar jaunā purva grāvja izrakšanu 1928.g. Vēl arvien lielos palos ūdeņi noplūst pa Brandavu grāvi uz Abavu, Ventas baseinā. Atrodas arī nosaukums `Sparvu upe`, kas saistāms? ar mājvārdu tepat tuvumā Kartavkalniem. 

Sākas no Tīreļpurva Remtes pagastā, plūst līkumojot austrumu—dienvidaustrumu virzienā pa Austrumkursas augstienes austrumu nogāzi. Augštecē upe regulēta un uzņem ūdeņus no meliorācijas sistēmām. Vidustecē Bikstupes baseins atrodas tuvu regulētajai Abavas augštecei un lielu palu laikā notiek ūdeņu pārtece no Abavas. Pie Jaunpils ierīkota Ķimšu ūdenskrātuve un Jaunpils dzirnavu ezers. Lejtecē izveidota 1928.g. caur Dambjakroga un Apsauju ezeru, uz Bērzi. Pašā lejtecē pie Bērzupes ievadīta apaugušā iegrauzumā. Upi šķērso autoceļi A9 un P104, kā arī dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Jaunpils un Jurģi. Lielākā pieteka Rūšu strauts (17 km). 


Ernests Brastiņš, Zemgales pilskalni 1926. 

"...dienvidos Jaunpils muižai upītes malā atrodas mežu apaugusi kalnu kaupre dēvēta par „Kartavu kalniem". Pret vidu Kartavu kalnus pārtrauc grava, pa kuru iet ceļš uz Sparvu un Pilsētu mājām. Starp šo gravu un upītes krastu esošais kalna rags apm. 100 m. no gala pārrakts ar dziļu grāvi. Grāvja zemes uzmestas 7 m. augstā uzbedumā, kas aizsargā plakuma dienvidgalu. Ap metru augsts uzbedums apjož visapkārt arī pārējās plakuma malas. Tā radies plakumam iedobts veids, kas pašā vidū izbeidzas ar bedri. Šādas bedres plakuma vidū ir redzamas arī dažiem citiem pilskalniem, piem. Tērvetei un Tukumam. leeja vērojama gar uzbeduma rietummalu." 

Zīmīgi, ka nav minēts upītes nosaukums, jo tas vēl ir jautājums... 

Pateicoties jaunpiliešu rūpēm, Kartavkalnu mežā upītes krastos izveidotas pastaigu izziņas takas. Pirmā publikācija žurnālā VidesVēstis 1999.g. 


dabas liegums Līvbērzes liekņa - saite DAP mājaslapā

(Vai tālākais būtu sacīts par veco dzirnavu vietu Anneniekos pie Liepājas lielceļa, kur nākamajā laikmetā tapa Iļjiča hes...?). 

Rihards Rudzītis, Svētceļotāja piezīmes, 1924.

Dodamies tālāk. Pa gabalu rūc pretīm ūdens dzirnavas. Skaista vieta ir pie ūdens slūžām, kuras zem tilta Bērzē sašķīst baltās briljantainās putās. Un jauks ir oļainais krasts gravā, un lapu koki un krūmāji nakts dziļajā miglā. Un milzīgie ziedošie kastaņkoki slūžām katrā pusē. Ejam gar straujo un akmeņus skalojošo Bērzes upi līdz muižas parkam un tad nogriežamies uz lielceļa. Tālumā dzeguze iekūkojas.No laukiem skan vienmuļi griezās balss. Balta migla kāpj lejākās vietās, rītos jau manāma liega blāzma. 

Zušupīte 2,9 km ir Zebrus ezera noteka uz Bērzes upi. Iztek no ezera rietumu gala 86,5 m vjl.. Upes gultne visā garumā regulēta, uz tās atrodas neliels dambis ar brīvslūžām. Šķērso autoceļš P104. Krastos divas viensētas. Sateces baseins 27,8 km[]

1660-os gados Dobelē darbojušās ūdensdzirnavas, jo baznīcu vizitācijā 1664. g. nolemts, ka Dobeles mācītāji var malt savām vajadzībām Dobeles ūdensdzirnavās par brīvu.216 (AT85)

Blīdene (vidustecē — Grabaliņa strauts, lejtecē — Mazā Bērzīte) ir Bērzes < kreisā pieteka Brocenu novadā. 16 km baseins 64,1[]. Sākas no grāvju sistēmas pārpurvotā apvidū rietumos no Tīreļpurva Remtes pagastā, plūst dienvidu virzienā pa Austrumkursas augstienes Lielauces pauguraini. Upes gultne gandrīz visā garumā, izņemot nelielu posmu vidustecē, pārrakta un regulēta. Pie Blīdenes ierīkots Blīdenes dzirnavezers. Lielākā pieteka ir > Biržu strauts. Upi šķērso autoceļš A9 un dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja

Gardene ir Bērzes > labā pieteka tagadējos Anneniekos; grīvu dala ar Dobeles, posms robeža ar Auriem. Vēsturiski Naudītes pagasts. Baseina labajā pusē ilgstoši atradās padomju tanku karaspēks, no šī statusa patiesa topogrāfija ir izkropļota. Citādāk nevar izskaidrot "piemirstās" pietekas > Ausātupīti un > Grauzdupi, kuras reducētas uz vienu.

Sesava, saukta arī Apgulde, ir Bērzes >labā pieteka Auces un Dobeles novados. Iztek no Sesavas ezera Lielauces paugurainē. Augštece līdz Naudītei regulēta. Pie Naudītes šķērso paugurainu apvidu 20—30 m dziļā ielejā. Ietek Bērzē dienvidos no Dobeles. Lielākā apdzīvotā vieta krastos ir Naudīte. Upi šķērso autoceļš P103

Ālave ir upe Zemgalē, Bērzes > labā pieteka Dobeles, Jelgavas un Tērvetes novados. Sākas purvainā apvidū Lielauces paugurainē Naudītes pagasta dienvidrietumos. Tek pa Zemgales līdzenumu austrumu —ziemeļaustrumu virzienā. Kopējais garums ir 24 km (pēc citiem avotiem — 36 km). Lielākajā daļā upes tecējuma gultne regulēta, uzņem apkārtējo meliorācijas sistēmu ūdeņus. Lielākās pietekas ir < Jugliņa (13 km) un <Aurupīte (8 km). Upi šķērso Jelgavas—Liepājas un Glūdas—Reņģes dzelzceļa līnijas, kā arī autoceļi P97 un P103. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Šķibe, Krimūnas, Ķirpēni un Penkule

Bērzes sateces baseins no avotiem - <Bērze107 - \sākums grāvju sateces žuburā starp Vilku kalnu (123) un Velna kalniem\, <Līčupe; >Būku`strauts; <Smukupīte (>Stūrupīte); <Blīdene (>Biržu strauts); >Zušupīte2,9 -Svētaiņu ezers-Zebrus ezers- Vāļupīte; >Balžiņa; <Bikstupe (>Ķīļu strauts; <Rūšu strauts16 (<Padurvju strauts (>Leveste)); <Brandavu grāvis-|savienojums ar Abavu|; >Jaunsēžu grāvis3; >Kaulaiņu grāvis; >Abaviņa); <Bitšķēpu strauts; >Gardene (>Ausātu upīte; >Grauzdupe); <Snierājs; >Sesava25 (>Spārņu ezera noteka); >Ālave (<Jugliņa; <Aurupīte; >Strautiņu gr); >Pikšu grāvis; 

Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! © 

Pietekas alfa-beta kārtībā ~ 

<Bērze107 /Jaunupe (>Ālave (<Jugliņa; <Aurupīte; >Strautiņu gr); >Balžiņa; <Bikstupe (>Ķīļu strauts; >Jaunsēžu grāvis3; <Rūšu strauts16 (<Padurvju strauts (>Leveste)); <Brandavu grāvis (|- savienojums ar Abavu|; >Kaulaiņu grāvis (<Abaviņa); <Bitšķēpu strauts; <Blīdene (>Biržu strauts); <Būku strauts; >Gardene (>Ausātu upīte; >Grauzdupe); <Līčupe; <Smukupīte (>Stūrupīte); <Snierājs); <Kaņņu strauts; (>Polene); >Pikšu`gr.; >Sesava25 (>Spārņu ezera noteka); <Smirda; <Šakīna; <Vilpleķu strauts; >Zušupīte2,9 -Svētaiņu ezers-Zebrus ezers- Vāļupīte; 

logo ar saiti uz kartes produktu -


KARTES - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Dobeles rajons, Jelgavas novada karte 2011 mērogā 1 : 100 000 (KM centimetrā). 

PIELIKUMI - 

Ernests Brastiņš par Bikstupes Kartavkalu pilskalnu (1926) - 

Tukuma apriņķī, Jaunpils pag. vienu kl. dienvidos Jaunpils muižai upītes malā atro das mežu apaugusi kalnu kaupre dēvēta par „Kartavu kalniem". Pret vidu Kartavu kal nus pārtrauc grava, pa kuru iet ceļš uz Sparvu un Pilsētu mājām. Starp šo gravu un upītes krastu esošais kalna rags apm. 100 m. no gala pārrakts ar dziļu grāvi. Grāvja zemes uzmestas 7 m. augstā uzbe dumā, kas aizsargā plakuma dienvidgalu. Ap metru augsts uzbedums apjož visapkārt arī pārējās plakuma malas. Tā radies plakumam iedobts veids, kas pašā vidū izbei dzas ar bedri. Šādas bedres plakuma vidū ir redzamas arī dažiem citiem pilskal niem, piem. Tērvetei un Tukumam. leeja vērojama gar uzbeduma rietummalu. 

Rietumkurzemes dzelzceļlīniju projekti, 1924.04.15 Ekonomists, (fragments), /../ 20. klm. līnija ir sasniegusi Pienavas un Bērzes upes ūdensšķirtnes augstāko punktu 71,50 metru virs jūras, no kurienes sākas pakāpenisks kritums uz Bērzes upes sistēmas pusi. Līnija iet brīvā projektējumā gar Rumbas muižu, atstādama pa labi purvu, nonāk Jaunpils II. šķiras izmaiņas punktā ar augstumu 59,40 metri virs jūras, tuvu pie Elīzes muižas. Tūlīt pie Jaunpils izmaiņas punkta līnija krusto Bērzes pieteku un kāpj uz 91,50 mtr. virs jūras Bikstes stacijā pie Bikstes muižas 34. kilometrā, no kurienes ar 4 kilometru garu līdzenumu gandrīz taisni dodas uz Springu muižu, kuras tuvumā 42. kilometrā ir II. šķiras izmaiņas punkts „Josta" 104 mtr. virs jūras. Jāatzīmē, ka šinī rajonā līnija novirzās līdz 1 klm. no gaisa līnijas, lai tādā kārtā novērstu divreizēju Bikstes upes krustojumu un neaizskārtu Bikstes muižas centru. Tālāk līnija virzās uz Blīdeni, kuras tuvumā zemes reljefs top nemierīgāks, un kura ir visaugstākā vieta uz šīs līnijas un atrodas 128 mtr. virs jūras. Šī vieta ir ūdensšķirtne starp Bērzes un Cieceres upēm. 

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI- un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

pamatnosaukums garumssinonīmikritumsvidējaissākotne iztekastāvoklis  baseinsnotece  īpašais

km
metrim/km 
m vjl.
km² km³


         

Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš 

Šeit es un tu vari ievadīt gan tekstu, gan ievietot attēlus un tabulas, ja ir tāda nepieciešamība. 

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .