Vija ar pietekām ~ 

no avotiem: Spicieris; Niedrājs; Daudzupīte; Vadainis, -Salainis, -Vēderis, -Sētas ezers; 

Vija ir Gaujas < kreisā krasta pieteka Mežoles paugurainē, Trikātas pacēlumā un Sedas līdzenumā Smiltenes, Strenču un Valkas novados.                                                                                                                                                                 PAPILDINĀTS-21.02.2019.

Sākas grāvju sistēmā dienvidaustrumos no Smiltenes pie autoceļa P27 Launkalnes pagastā. Tek pa Mežoles pauguraini, Trikātas pacēlumu un Sedas līdzenumu. Pirmajā tecējuma trešdaļā strauji krīt no Vidzemes augstienes malas par 102 m, līdz 65 m vjl. Te Aumeisteru valnis pagriež tecējumu uz R. Līdz Vijciemam upes tecējums pārsvarā regulēts. Lejtece no Vijciema ietilpst Ziemeļgaujas aizsargājamajā ainavu apvidū. 

Vijciemā ievērojams senlatviešu pilskalns -Celītkalns (attēls) novietojies upes < kreisajā krastā pie dzirnavu dīķa, ap 4 km pirms ietekas Gaujā. Pie ietekas Gaujā Kankarīšu iezis. 

Lielākās apdzīvotās vietas krastos: Mēri, Plāņi, Vijciems. Bijušas dzirnavas. Upi šķērso autoceļš P24. Regulēta 1941., 1954., 1968., 1971., 1977. gados. 

Lielākās pietekas, (A - Z) > labā krasta; 

< kreisā krasta - >Daudzupīte12; <Kamalda18; <Mētra /Pubuļupe16; >Stampupe16; >Viga /Laužu kanāls14; ?>Gružupīte7; 

Pirmā lielākā pieteka ir > labā Pirkuļupe; 

Baseinā dzimuši un auguši Jēkabs Dravnieks, Kažoku Dāvis, Zeibotu Jēkabs, Dāvis Ozoliņš, Jānis Greste; Jānis Ziemeļnieks; Arturs Lielais...

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams  sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti. 

Kamalda ir Vijas garākā pieteka Tālavas zemienē un Trikātas pacēlumā, no < kreisās puses.

Sākas Vidzemes augstienes ziemeļu nogāzēs Mežoles paugurainē. A no Smiltenes. Pārējais tecējums uz Ziemeļvidzemes zemieni un Sedas līdzenumu. Augšgalā pietekas no Niedrāja un Spiciera ezera. Ir pieņēmums ka tek cauri Spicierim; augštecei piedienas nosaukums Kamaldiņa, posmam Spiciera upe. Jaunbilskas dzirnavezers. Tek cauri Kamaldiņai un Jaunbilskai. Valkas rajona Bilskas pagastā; robeža ar Plāņu pagastu.

Lielākās pietekas - > Kurmīšupīte5; > Rustupīte5,1;

Kurmīšupīte (arī Atvarupīte, Bilskas upe, Viekupīte, Vilkupe, Vilkupīte) ir 5 km gara Kamaldas > labā pieteka Smiltenes novadā. Iztece - pie Kalna Miglām. Tek ziemeļrietumu virzienā. Ietek Kamaldā augšpus Podniekiem. Kurmīšupīti šķērso valsts autoceļi V246 (Miži–Zeltiņi–Vecbilska) un P24 (Smiltene—Valka), netālu no Kurmīšupītes atrodas Bilska. 

Rustupīte ir 5 km gara Kamaldas > labā pieteka Smiltenes novadā. Tek ziemeļrietumu virzienā. Ietek Kamaldā pie Šalkām. Rustupīti šķērso valsts autoceļi V229 (Vecbilska–Cirgaļi) un P24 (Smiltene—Valka), tās krastos netarodas lielas apdzīvotās vietas. 

VIGA jeb Laužu kanāls (arī Vadainis, Vadaiņa grāvis)  ir Vijas > labā krasta pieteka Valkas un Smiltenes novados. 

Izteka no Vadaiņa ezera. 8,0-14 km. Tek dienvidrietumu virzienā caur purvainu apvidu. Ietek Vijā lejpus netālu no Vaideru mājām. Kanālu nešķērso valsts autoceļi, tā krastos nav lielu apdzīvoto vietu. 

Stampupe ir Vijas > labā krasta pieteka Valkas novadā. Skampupe? Izteka Vijciema pagasta ziemeļaustrumos. 16 KM. Auštecē tek dienvidrietumu virzienā, vidustecē pagriežoties uz rietumiem. Ietek Vijā lejpus Vijciema. Upi šķērso valsts autoceļš V240 (Slāži–Vijciems–Mežmuiža) un P24 (Smiltene—Valka). 

Daudzupīte (augštecē arī Brasla, lejtecē arī Paukulīte) ir Vijas > labā krasta pieteka Valkas novadā. 

Izteka no grāvju sistēmas pie Mežmuižas. 2,1 KM. Auštecē tek ziemeļu virzienā, vidustecē krasi pagriežās rietumu-dienvidrietumu virzienā. Ietek Vijā lejpus Kairiem. Upi šķērso valsts autoceļš V240 (Slāži–Vijciems–Mežmuiža) un P24 (Smiltene—Valka), tās krastos atrodas Mežmuiža. 

Bācupīte (arī Bāčupīte) ir Vijas > labā krasta pieteka Valkas novadā. Iztek no Baltā purva. 4,2 KM. Tek ziemeļrietumu virzienā. Ietek Vijā augšpus Vijciema. Upi šķērso valsts autoceļš P24 (Smiltene—Valka), tās krastos atrodas Bāci. 

Vārnupe ir Vijas > labā krasta pieteka Valkas novadā. Izteka - no Baltā purva. 5,7 KM. Tek rietumu virzienā. Ietek Vijā augšpus Vecveģeru mājām. Upi šķērso valsts autoceļš P24 (Smiltene—Valka), tās krastos nav lielu apdzīvoto vietu. 

Vēžnieku upīte ir Vijas > labā krasta pieteka Valkas novadā. Izteka - pie Stampvēveru mājām. 4,7 KM. Tek rietumu virzienā. Ietek Vijā iepretim Kairu ciemam. Upi šķērso valsts autoceļš P24 (Smiltene—Valka), tās krastos nav lielu apdzīvoto vietu. 

 Celītkalna zīmējums, E.Brastiņš 1926.g. 

Mētra (arī Mētras strauts, gabalos - Pubuļupe, Pubulīte, Pubuļa, Pubuļupīte, Lobēgu upe, Lobēģu upe, Lobērgu upe, Lobērģu upe, Sūcupīte) ir 16 km gara Vijas < kreisā pieteka Smiltenes novadā. Izteka - uz austrumiem no Zeltiņiem. Tek ziemeļu virzienā. Caurtek Sūča ezeram. Ietek Vijā lejpus Vītoliņiem. Pubuļupi šķērso valsts autoceļi V245 (Meimuri–Pubuļi–Vecbilska) un V229 (Vecbilska–Cirgaļi), netālu no Pubuļupes atrodas Lobērģi. 

Pirkuļupe (arī Sarkaņupe) ir 7 km Vijas > labā pieteka Smiltenes novadā. Iztece - no Raga purva. Tek rietumu virzienā. Pikuļupi nešķērso valsts autoceļi, tās krastos nav lielu apdzīvoto vietu. 

Melderupīte ir 5,7 km Vijas > labā pieteka Smiltenes novadā. Iztece - no Bezdibeņa uz dienvidiem no Aumeisteriem. Tek rietumu virzienā. Ietek Vijā pie Bemberiem. Melderupīti nešķērso valsts autoceļi. 

Vilkpura upīte ir 9 km Vijas < kreisā pieteka Strenču novadā. Iztece - pie Vectepiem. Tek austrumu virzienā. Ietek Vijā pie Knieriem. Vilkpura upīti šķērso valsts autoceļi P25 (Smiltene—Strenči) un V182 (Cempi–Brenguļi–Trikāta–Vijciems), tās krastos atrodas Kazruņģis. 

Mēmupīte ir 3,2km Vijas < kreisā pieteka Smiltenes novadā. Iztece - pie Lobērģiem. Tek ziemeļaustrumu virzienā, vidustecē pagriežoties uz ziemeļrietumiem. Mēmupīti šķērso valsts autoceļš V229 (Vecbilska–Cirgaļi). 

Orientējoša locija ~

pēc Ints Lukss grāmatas Laivā pa Latvijas ūdeņiem, 1991.g. 

Komentārs Indriķa hronikas XVIII nodaļai - 

10. Tolovas īpašumi, kas bija pakļauti Tālibalda dēliem, kā tas izriet no 1224. gada dokumenta, atradās tās ziemeļu daļā starp Burtnieku ezeru un Vijas upi, resp., vēlākajās Burtnieku, Valmieras un Trikātas draudžu teritorijās. Tātad šādu Tālibalda dēlu īpašumu lokalizācija izslēdz Beverīnas pils meklējumus uz dienvidiem un rietumiem no šīs zonas. Beverīnas nodedzināšana (XX, 5) 

Valodas parādības vietu nosaukumos arvien raisījušas strīdiņus. Šeit Dzimtenes Vēstneša lasītāju starpā 1911.gadā. 

Lejpus Vijciemam atrodas vēsturiska lauku sēta "Ielīcas". Šeit filmēja spēlfilmas "Pūt vējiņi" sadzīves skatus. 

Ūdensdzirnavas Mērī un lejpus Vijciemam. 

Pielikumi ~ 

Pilns sateces baseins no avotiem -

<Vija62 - >Pirkuļupe; >Sarkaņupe; >Melderupīte; >Viga //Laužu kanāls14 (-Vadainis, -Salainis, -Vēderis, -Sētas ezers); <Mēmupīte; <Mētra //Pubuļupe16; <Kamalda18 -Spicieris; (>Kurmīšupīte5; >Rustupīte5,1); <Vilkupurva upīte; >Vārnupe; >Bācupīte; >Stampupe16; >Vēžnieku upīte; 

>Daudzupīte12; [?<Robežgrāvis; ?<Dzērveņupīte; ?>Gružupīte7; (wiki)

Literatūra: Arturs Goba, Ceļš uz Bitarīnu : senā Tālava Ojāra Ozoliņa vēsturisko teiku, nostāstu, tautasdziesmu pierakstos un atmiņtēlojumos / Arturs Goba ; [Janīnas Kursītes ievads ; J. Stradiņa pēcvārds.],  Rīga : Sprīdītis, 1990. 

Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! © 

KARTES - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Valkas rajona karte 2008., mērogā 1 : 100 000 (kilometrs centimetrā); 

1224. g. notikušo Tālavas dalīšanas ir uzglabājies „urkundes" oriģināls -  P.Abula tukojumā; Urkunde latviski skanētu šādi: „Svētās un nedalāmās trīsvienības vārdā. Mēs, Alberts, no Dieva žēlastības Rīgas bīskaps, gribam, ka lai visiem tagadējiem un nākošiem Kristus ticīgiem būtu zināms, ka mēs zemi, kura tiek saukta Tālava (Tolova), sekojot pāvesta kunga rīkojumam starp mums un Kristus bruņniecības brāļiem pār L ī b i j u un Latviju, to tā pēc gudru vīru padoma esam dalījuši ar tiem pašiem brāļiem. Ciemu, atrodošos pie Vijas upes (villam apud Vivam fluvium sitam), vīra īpašumu robežas, kas tiek saukts par R a m e ķ i (Rameke), un kas mums pirms šīs dalīšanas bija mūsu īpašumā līdz Burtniekiem (Astyereve), ar baznīcām, desmito tiesu un visiem laicīgiem ienākumiem viņi iemanto pēc pilsoņu likumiem. /../ 

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

pamatnosaukums	garums	sinonīmi	kritums	vidējais	sākotne	izteka	stāvoklis	baseins	notece	īpašais
	km		metri	m/km		mvjl.		km²	km³

Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš 

Šeit Tu vari ievadīt gan tekstu, gan ievietot attēlus un tabulas, ja ir tāda nepieciešamība. A.L.