kartes sīktēls ar saiti uz Balticmaps-Rauna, un Raunis ~ 

Rauna ar pietekām veidojas Vidzemes augstienes ziemelmalā Mežoles paugurainē  un Trikātas pacēlumā pie Gaujas ielejas tās < kreisajā krastā VidzemēVecpiebalgas, Raunas un Priekuļu novadā.                                                             PAPILDINĀTS - 17.11.2017.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 RAUNA50  181  3,66Slutaisis /
Raunaisis
208,3
mežonīga 407,4 0,13 Staburags

Grāvi starp Slutausi un Raunaisi vairs neklājas pieskaitīt dabiskai upei. Gaujas senieleju sasniedz Sedas līdzenumā starp Liepas kalnu un Cēsu paliksni. 

Pēc 17,2 km gara gaitas pie Raunas ciema nokritusi par 98,3 m. Šai posmā uzņem arī dažas nelielas pietekas, kas savāc ūdeņus no augstienes nogāzēm. Pietekām, tāpat kā Raunai brāzmainu kalnu strautu raksturs. Kritums vidusdaļā līdz Vaives ietekai 22,8 km 68,2 metri; līdz Gaujai 7,2 km 15,7 m. (LKV) 

...baseina platība 418 km², kritums 183 m. iztek no Raunas ez. (208 m vjl), kritums vietām sasniedz 10 m/km. Lejasdaļā upe tek krāšņā sen(ie)lejā. Uzņem ap 60 pieteku, lielākās no tām Līčupīte (16 km), Grīsla (16 km), Raunis (22 km). (LME1970). 

Vidējais caurplūdums grīvā: 3,8 m³/s. Iztek no Slutaiša un Raunaiša ezera Vidzemes augstienē. Upe jau sākumposmā visai strauja, ar stāviem krastiem. Augšpus Raunas labajā krastā šūnakmens veidojums Raunas Staburags. Tālāk upe tek pa līdzenumu, krasti ap 3 -5m augsti. Liepas pagasta dienvidu robeža. 

Ūdenstūrismam izmantojama no Raunas un arī tad tikai palu laikā. Daudz pārkritušu koku. Ieteka Gaujā 25,4  mvjl. 


Lielākās pietekas, > labā krasta (A - Z) - >Cimziņa 12 km; >Klampupe 7; >Spīga; >Viestura strauts; < kreisās  - <Ārupīte 8; <Barīte; <Dzirnupīte; <Līčupe14; < Raunis22; < Tālīte5; < Vaive18; 

Pirmā pieteka ir < kreisā Ķirkumupīte no bijušā Ķirkuma ezera ūdensšķirtnē ar Gaujas Juveri, (arī Ķirkumu upe, Ķirkumupe); tagad Dzērbenes pagastā no Ķirkumu dīķiem (wiki). Tek ~ Ietek Raunā. Kopš padomju laika (1972) ezers tiek uzturēts paaugstinātā līmenī, un purvainā mežā izveidots dīķis. Ķirkumupīti nešķērso valsts autoceļi, tās krastos neatrodas lielākas apdzīvotās vietas. 

foto: Liepas Mazā Ellītes avots (avoti) un strauts caur novadgrāvi arī pievienojas Raunai. 


Dabas liegums vienīgi Raunas Staburags... 
Dabas piemineklis Vaives lejteces ieži
Raunas > labajā krastā, Liepas pagastā;
viesu māja un citi piedāvājumi !
 
 VĒRTUMI KRASTOS - 
Raunas Staburags; - pilskalns Tanīskalns;
pie pirmā tillta piemiņas zīme nacionālajiem partizāniem;
dzelzceļa tilts - tehnikas vēstures piemineklis;
grīvā dzejnieka Ed.Treimaņa-Zvārguļa Leukādijas; 

Mazā < BALTUPĪTE šobrīd ir Latvijā straujākā ūdenstece ko esmu atradis. Savos 3 ar pus kilometros kritums pārsniedz 60 metrus, tātad reizes četras vairāk kā Ligatei. Mērogs protams cits, tomēr, tomēr - nopietni pievērsties tai rosina fakts ka nelielā tērce ir griezusi ūdensdzirnavas. Tātad kā nenopietna sīkaļa viņa nav uzskatāma.


Lubūžupīte (arī Večupe?) ir 2,5 km gara Raunas > labā krasta pieteka Dzērbenes pagastā (Vecpiebalgas) un Raunas novados. Iztece - no Lubūža. Tek ~ Ietek Raunā. Lubūžupi nešķērso valsts autoceļi, tās krastos neatrodas lielākas apdzīvotās vietas. 

Klampupe ir Raunas > labā pieteka Raunas pagastā. Divos posmos "valsts nozīmes ūdensnoteka" lielāko daļu no 9 km garuma regulēta. 

VISAS Raunas pietekas pievienošanās secībā - Slutaisis- Raunaisis; <Ķirkumu upīte -Ķirkums; >Lubūžupīte? >Večupe1,3? - Lubūzis; >Klampupe 9; <Līčupe14 (16); >Cimziņa12 /Grīsla (>Dzirnavupīte2,7);  >Spīga; <Baltupīte //Dzirnupīte3,35; <Baižupīte; <Ārupīte 8; >Irbīšu grāvis; <Alkšņupīte; <Tālīte5; <Barīte; <Raunis22; <Vaive18; >Vagāļupīte1,3; >Dukuļupīte2,8; >Viestura strauts; 


Raunas Tanīskalns - attēls no Fr. Baloža 1928.g. 

Arheoloģiskās izpētes aprakstā izteikts slēdziens, ka strautiņš pie pilskalna ticis novirzīts lai veidotu labāku aizsardzību. 

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

 

 Raunis ir kreisā< Raunas pieteka, tek no Vidzemes augstienes ziemeļu nogāzes Cēsu un Priekuļu novados uz Gaujavu. 

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 RAUNIS 22 170 7,7  Rauņa ez.180, x   80,50,028 ir laivots! 

Raunis ir viena no straujākajām Latvijas upēm, tās videjais kritums ir 7,7 metri uz kilometru. Upe visā tās garumā ir ļoti sekla (dziļums no pusmetra līdz metram) un līkumaina, tajā ir daudz krāču un koku sanesumu (lejtecē koki daļēji izvākti). Gultne akmeņaina, augštecē un lejastecē vairāk smilšaina un oļaina. Lejtecē upes ieleja (Rauņa leja) ir līdz 30 m dziļa. Krasti stāvi, tajos daudz smilšakmens atsegumu kuros atklātas fosilijas; krastos sastopami noslīdeņi un nelielas alas. Upes ūdens ir ļoti tīrs, satur ļoti maz organisko vielu, bet daudz dzelzs. Rauņa ieleja ir grūti pieejama un cilvēka darbības maz skarta. Vidustecē Veselavas, Priekuļu un Vaives pagasta robežupe. 


Lielākās pietekas  (A - Z) - >Dzelzupīte; >Gūžupe//Dzirnupe; >Mellužupīte; >Rauņupīte; < Varsēlitis //Mežmaļu grāvis; 


Viduslaikos pa Rauni ir gājusi robeža starp Livonijas ordeņa teritoriju un Rīgas arhibīskapijas zemēm. 

Pirmā > labās puses pieteka no DA Rauņupīte apmēram 4 km gara. Tās nosaukums varētu būt galvas jaukšanas iemesls, jo tiek lietots arī kā Rauņa augšgala sinonīms. Pats Raunis tek no DR.., satekā tie satiekas no pretējām debesspusēm. Te satek vairāki strauti. 

Raunim labajā pusē ir pieteka Dzelzupīte. Iespaidīga, pa to ir vērts paieties gabaliņu uz augšu. Katrs upes Raunis līkums atver jaunu, skaistu ainavu ar smilšakmens atsegumiem un parāda Latvijas dabas daudzveidību. Ideāls vienas dienas pārgājiena maršruts! Turklāt, ja atliek laiks, apkārtnē ir daudz dabas objektu, ko apskatīt. Lai izdevusies diena!  (Mārtiņš Plūme) 

- tas bija ir aicinājums uz pastaigu no pluume.lv. 

strelnieks.lv piedāvā - http://streelnieks.lv/ejam-ara-pargajiens-gar-upiti-raunis/ 

foto: "Zirgupīte" - dziļākā vieta visā Rauņa garumā, kur zirga lopam varēja nomazgāt muguru (G.Kārkliņš 2003.)

 Dabas piemineklis - 
atsegums Rauņa slāņi; Rauņa lejteces ieži
saites DA pārvaldes vietnē; 
 LIELISKI! - Rauņa ūdenslīmeņa atšifrējums,
pie Jaunraunas TILTA;
saite

 VĒRTUMI KRASTOS - Danku grava; starpmorēnu nogulumi; 
> labā krasta atsegums "Rauņa Skaņaiskalns"



Vaive ir Raunas < kreisā pieteka Cēsu un Priekuļu novados.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 VAIVE 18 Ķauķupīte102 5,2 sateka
  74,1 0 024 Dāvida dzirnavu avoti

Vaive sākas (kā Ķauķupīte līdz Rīdzenes ietekai) Vaives pagastā ziemeļos no Mazuma ezera. Literatūrā minēts satekas žuburs ar Rīdzeni, Kaķupīti un Pelnupi. Tek pa Vidzemes augstienes Mežoles pauguraini pa dziļu ieleju ar daudzām gravām un smilšakmens atsegumiem. Uz Vaives bijušas vairākas dzirnavas. Pie Dāvida dzirnavām kreisajā krastā ir Dāvida dzirnavu avoti, kas senielejas nogāzē veido ~7 m augstu ūdenskritumu. Pretī Priekuļiem Vaives labajā krastā atrodas biatlona trase. Upi šķērso autoceļi A2P28P30. Lielākā apdzīvotā vieta krastos ir Vaives dzirnavas. Tās pašas, kuru aizsprosta pārrāvums pilnībā sagrāva lielceļu uz Cēsīm pēc kādām lietavām 199x.g. 

...kreisā pieteka Cēsu rajonā; ..baseina platība 80 km², kritums 102 m/km. Tek dziļā sen (ie) lejā, kuras krastos gleznaini iežu atsegumi un daudz gravu. Lielākā pieteka Rīdzene 10 km. Upē vairāki dzirnavu aizsprosti (LME1970).

straujā VAIVE < Gaujas < Raunas 18 5,66 

Lielākās pietekas, >labās, <kreisās; -

>Rīdzeņupe3,32; >Daukšupīte; <Kaķupīte; <Krīvupīte; <Dzeņupīte; <Purēnu grāvis;

VĒRTUMI KRASTOS - >Dāvida dzirnavu avoti;

senais latgaļu pilskalns Sārumkalns > krastā;

visi un JEBKURI smilšakmens atsegumi ir aizsargājami dabas objekti! 


attēls - Sārumkalns, zīmējis E.Brastiņš 1927.g.

Ādolfs Erss, 1935, Lielā kauja pie Raunas upes - saite periodika.lv; par Brīvības cīņām 1919.g.


SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU

Js jogo ar saiti uz kartes produktu


KARTES - Gaujas upju baseinu apgabala interaktīvā karte.; Jāņa Sēta Cēsu novads 2010.g. 1 : 100 000;


Raunas sateces baseins no avotiem -

Slutaisis -Raunaisis- RAUNA; <Ķirkumu upīte; >Lubūžupe; >Večupe; >Klampupe7; >Līčupe14 (<Robežupīte; >Līču grāvis; >Olupīte; <Bienupe /<Badupe)); >Cimziņa12 (>Dzirnavupīte); >Spīga (<Abra; <Staiduļu gr.); <Baltupīte //Dzirnupīte; <Baižupīte; >Ārupīte8 (<Sērmūkšu strauts; >Božupīte); >Irbīšu grāvis; <Alkšņupīte; >Mazās Ellītes avotu strauti; <Tālīte5 (>Smurģu gr.; <Dzintaru gr.); <Barīte; >Raunis22 (>Rauņupīte; >Mellužupīte; >Gūžupe//Dzirnupe; <Varsēlītis //<Mežmaļu grāvis); >Vaive18 (>Rīdzeņupe3,32 + <Ķauķupīte + >Pelnupīte; <Kaķupīte; <Krīvupīte (<Ruckas gr.; <Ziedu grāvis); <Dzeņupīte (>Ņamu grāvis); <Purēnu grāvis; >Daukšupīte); >Vagāļupīte1,3; >Dukuļupīte2,8; >Viestura strauts; 


Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!


pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

           

Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš

Šeit es varu ievadīt gan tekstu, gan ievietot attēlus un tabulas, ja ir tāda nepieciešamība. A. L.

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .