kartes sīktēls ar saiti uz Balticmaps-~ Palsa ~ Vizla ~ 

Sateces avoti: Spandaka; Bukšupīte; Kļavaisa, Ķeņģu strauts, Naucupīte; Maisiņupīte; Šepka; Lapupe; Tulčupīte; 

Vajadzīgs priekšvārds - Vizla un Palsa ir Gaujas pietekas no < kreisā krasta plašajā austrumu līkumā. Starp to ietekām ir vien 4 km, taču reiz lielo Palsu pieraka mazās Vizlas vidum, un tā kļuva par 1/4 īsāka. Lejasgala 24 km palika ar Vecpalsas vārdu un pieklājīgi lielu baseinu no Rauzas. Kanāla nosaukums `Jaunpalsa` vietējībā netiek lietots. Galu galā - visas kļuvušas par kanalizētiem ūdensobjektiem ... 

PAPILDINĀTS - 29.09.2018.

 Vizla, < kreisā Gaujas pieteka pirms Virešiem Vidusgaujas līdzenumā

pamatnosaukums garums 
sinonīmikritums 
vidējais 
sākotne iztekastāvoklis  baseins 
notece  īpašais

km 

metri 
m/km  

mvjl. 
regulēta
km²  
km³ 

 V I Z L A 23,x 73    15,2  km
33 (298) 0,077 papildināta ar Palsu

Sākas mežainā apvidū Z no Lielā purva Gulbenes R . Vizlas augštece bija neliels regulēts strauts. 10. km pirms ietekas Gaujā ievadīts Palsas augšgals. Bija vairākkārt mazāka upele pirms Palsas ievadīšanas. Derēja pavērot kā mainās tās grīva sakarā ar daudzkārt pieaugušo caurplūdi. Regulēta, pārrakta lielākajā daļā 1967., 1970., 2011.g. Baseins ievērojami palielinājies pēc tam, kad ar kanālu pie Palsmanes Vizlā ievadīja 65 km garu Palsas augšteces posmu (LME1970). 

Regulēta dažādos posmos, pēdīgajā posmā pirms < Kanāla krietni dabiskojusies - sametusi līkumu līkumus, krastus nostiprina melnalkšņi, 2 - 3 metri plata gultne (foto). 

Jaunpalsa tagadējo 3,8 km garumā neradās domājams tukšā vietā - to raka izmantojot zemumus pa kuriem jau kaut kas tecēja. ...pirms tam tai vietā Vizlai bija sīka kreisā pieteciņa Lūkupe! 

Jaunpalsa // Lūkupes kanāls ir 1,25 km garš kanāls kurš savienoja Palsu ar Vizlas < kreiso pieteku Lūkupīti. 

Zviedru laikā Wislet lejtece ir Raunas pilsnovada robeža ar Alūksnes (Marienburg) ? novada Synole.

skaitās vnu noteka līdz 14,25 km; arī augšpus Siliņu dīķim. un izteka no grāvja  23,63 km (mel.lv) 

Bukšupīte ir 1,4 km gara Vizlas augšteces < kreisā pieteka. Iztece uz austrumiem no Variņiem. Tek ziemeļaustrumu virzienā. Ietek Vizlā pie Lindēm. Bukšupīti nešķērso valsts autoceļi. 

saite uz Wondermondo.com

Robežupīte ir 6 km garš novadgrāvis Vizlas > labā pieteka lejtecē. Izteka pie Grundzāles pagasta Bērzkalnu mājām. Tek ziemeļu-ziemeļaustrumu virzienā. Lielu daļu no tecējuma veido Apes un Smiltenes novada robežu. Ietek Vizlā 3,3. km; starp Vizlu un Vidagu. Upīti nešķērso valsts autoceļi, tās krastos neatrodas lielas apdzīvotās vietas. 

Lūkupe bija maza Vizlas < kreisā pieteka pirms tajā ielaida Palsas kanālu Lejaspļavās. Apmēram 2,5 km garo upīti pārvērta līdz nepazīšanai daudzkārt lielākās ūdens masas. Šodien tā ir līdz desmit metrus plata ar akmeņainiem sēkļiem, smilšu kraujām un dzelmēm līdz divi metri. Varētu atbilst nosaukums - Lūkupes kanāls.

foto - iespējams aktīvās kraujas izrautas līdz ar Palsas pievienošanu...

Visas pietekas - VIZLA (<Jēra gr.; <Bukšupīte; <Jaunpalsa /Lūkupe; >Robežupīte; >Rūcamais gr.);

DZIRNAS - Gaujienas p., 1890.g. - Sikšņi (Voucluse), Vidagu dz., U, T, dz. krogs; 1938.g. - Vidagas dz., U, T, w, z, īp. V. Saliņš; ? Vizlas dz., U, T, īp. V. Saliņš; (A.T.85)


 Dabas liegums Lielais purvs , Vireši -  saite DA pārvaldes vietnē; Vizlas dabas taka Apes novada vietnē

 VĒRTUMI KRASTOS -dziedava.lv logo ar saiti       
<Žākļu dižakmens;

FOTO - dziedava.lv

foto; vecais mūra tilts tehnikas piemineklis (1834) Vidagā, km pirms ietekas,

Palsa ir bijusī Gaujas < kreisā pieteka Mežoles paugurainē un Augšgaujas pazeminājumā; kļuvusi par Vizlas <pieteku, un 24 km īsāka. 

pamatnosaukums  garums
sinonīmi kritums
vidējais
sākotne  izteka stāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 PALSA 76
?Ūdrupe 112   Slapjuma kalns 201-210  sajaukts 204 (493) 0,05 baseinu pārdale

Sākas Slapjuma kalna tuvumā Dzērbenes pagastā, ūdensšķirtnē ar Raunu. Augštece uzņem Ķežu, Doļu un Papalša ezeru ūdeņus, tek pa mežainu un paugurainu  apvidu Vidzemes augstienes ziemeļu daļā. Augštecē saukta Ūdrupe (?). Vidustecē tek pa Augšgaujas pazeminājumu izteiktā ielejā līdz 12 metrus augstos krastos. Gultnē daudz akmeņu, krasti apauguši, lauki attālinājušies no upes, bet viscaur apdzīvoti. Drustu pagastā Duniju dzirnavezers  (19,3 ha). 

Lejpus  Palsmanes pēc 1960. g. izdarīja pārrakumu uz Vizlu izveidojot to, ko tagad kartēs dēvē par  Jaunpalsu. Pa šo jauno rakumu bija paredzēts novadīt daļu Palsas ūdeņu, taču tika izskalota tik dziļa gultne, ka visi Palsas ūdeņi sāka tecēt uz zemāk esošo Vizlu. Palsas vecgultne līdz Rauzas ietekai saglabājusies tikai kā krūmainas vecupes un daļēji izlīdzināta. 

Agrākā upes baseina lielākā ūdeņu daļa tiek novadīta pa Vecpalsu. Lielākās apdzīvotās vietas krastos: PalsmaneVariņi. Upi šķērso autoceļš P27

Latviešu Konversācijas vārdnīca 1937.g. - Palsa, Palse, Palce, augšgalā arī Ūdrupe. Garums 82,1 km, kritums visā garumā 147,1 km, notekas apgabals 493 km. Pirmos ūdeņu savāc no augstienes gala morēnu pauguru nogāzēm un no purvu un ezeru bedrēm, kas starp pauguriem. Upes gaita līkumaina un strauja, jo tā rod ceļu pa augstienes nogāzi uz austrumiem. Augšposmā līdz Briņģu ezeram, kritums 11,3 km garumā 27 metri. Atstājot Briņģu ezeru, tā spēj jau griezt ūdensdzirnavas, lai gan notekas apgabals, no kā Palsa līdz tam savākusi ūdeņus, ir tikai 17 kv.km. Tālākā gaitā arī Palsa nav neko daudz lēnāka, jo tā seko Vidzemes augstienes nogāzei uz A gan pa apdzīvotiem lauku klajumiem, gan pa pļavu dūkstīm un mežu biezokņiem. Posmā no Briņģu ezera līdz Kļavaisas ietekai 49 km garumā Palsa nokrīt par 80,4 metriem, un pa ceļam griež 3 ūdensdzirnavas. Šī posma augštecē kritums lielāks. Posma vidusdaļā (ap Ūdrupjiem), sasniedz Vidzemes augstienes pamatni un iziet Vidus Gaujas smilšu baseina līdzenumā. Sakarā ar to Palsas straujums mazinās, /../. Lejasdaļā, kamēr Palsa tek pa Vidus Gaujas smilšu baseina līdzenumu tās piekrastē svarīga lauksaimniecības un nometņu josla reti apdzīvotajā Vidus Gaujas smiltāju mežā. Lejpus Palsmanes ciema upes gaita samērā rāma: kritums no Kļavaisas ietekas līdz Rauzas ietekai uz 3,5 km 4,3 metri. Upe te nepietiekoši drenē līdzenumu, tāpēc tas lielākoties ar pļavu saimniecībām. Sasniegusi Vidzemes šoseju, Palsa atduras pret Smiltnes-Gaujienas gala morēnas valni, ko ledājs uzkrāvis uz smilšakmens-dolomitu pamatiežu robežas, /../. Tā kā galvenās upes (Gaujas) ieleja ievērojami padziļināta, arī Palsa tuvojoties tai iegrauž līdz 20 m dziļu, līkumainu gravu, kas sasniedz dolomītu pamatiežus un atsedz materiālu kaļķu cepļiem. Palsas līmeņa kritums lejdaļā atkal ievērojams: no Rauzas ietekas uz leju uz 18,3 km  ir 35,4 km krituma; grīvas augstums 58,5 m, vjl. (LKV 1937) 

Palsa kārtīgi tīrīta 2014.g. no Variņiem līdz Palsmanei. 

km - 75,9/20 , kritums pa jauno savienojumu 15,4 m līdz Gaujai; 

Lielākās pietekas

<Kļavaisa; <Noles upe ?//Ķeņģu strauts; <Akmeņupīte; >Naucupīte;

 Sterģupīte ir 4 km Palsas < kreisā pieteka Smiltenes novadā. Tek austrumu-ziemeļaustrumu virzienā. Ietek Palsā augšpus Variņiem. Sterģupīti divreiz šķērso valsts autoceļš V254 (Vidaga–Grošļi–Krustakmens), kā arī autoceļš P27 (Smiltene—Gulbene). Tās krastos atrodas Grošļi

Akmeņupīte ir 9,2 km gara Palsas < kreisā pieteka Smiltenes novadā. Iztece uz dienvidiem no Ķeņģiem.  Ietek Palsā lejpus Variņiem. Akmeņupīti šķērso valsts autoceļi P27 (Smiltene — Gulbene), V268 (Ķeņģi–Variņi–Rudbārži) un V248 (Cirgaļi–Palsmane–Ūdrupe), tās krastos atrodas Variņi.

Kļavaisa (arī Klavaisa, Klavaiša, Kļavaiša) ir 16,1 km  gara Palsas < kreisā pieteka Smiltenes novadā. Iztece - uz austrumiem no Krievu purva. Tek ziemeļaustrumu virzienā. Ietek Palsā lejpus Palsmanes. Lielākās pietekas - >Mazā Kļavaisa; >Kumeļupe. Kļavaisu šķērso valsts autoceļi P27 (SmilteneGulbene) un V243 (Blome–Birzuļi–Palsmane), tās krastos atrodas Palsmane.

Kumeļupe ir Kļavaisas > labā pieteka Smiltenes novadā. Iztece - pie Aškājas, krastā Kumeļupes saimniecība. Ietek Kļavaisā pie Kļavaisiem. Kumeļupi nešķērso valsts autoceļi.

Bijusī Noles upīte {Noole uppe}, kopš kolchozu laika ? Ķeņģu strauts, ir Palsas < kreisā pieteka Smiltenes novadā. Iztece - uz dienvidrietumiem no Ķeņģiem. Lejtecē caurtek Zaķu dīķi un Vilciņu dīķi. Ietek Palsā lejpus Variņiem. Ķeņģu strautu šķērso valsts autoceļi V412 (Ķeņģi–Jaunpiebalga) un P27 (Smiltene—Gulbene). Ķeņģu strauta krastos atrodas Ķeņģi un Jaunzemii

attēls: Palsas Krustakmens, tā kā tuvumā mājas ? 

Cauri Briņģu ezeram tek Palsa. Tā ir 82 km gara Gaujas pieteka, ko augšgalā sauc arī par Ūdrupi. Palsa sākas Slapjuma kalna piekājē — 206 m virs jūras līmeņa; upe ir meandrām* bagāta un strauja. Aiz Briņģu ezera Palsa kļūst platāka un lēnāka. Dziļākos atvaros mīt līdakas, asari un raudas. Ap Palsu atrodas viens no lielākajiem Latvijas gāršas tipa meža masīviem. 18. gs. Palsā zvejotas pērles. (Vidzemes augstiene, K.Vētra 1960). Neviens cits neapstiprina "ūdrupe" nosaukumu... 

Baseina vērtība Dabas liegumi upespērlēnēm, saite Latvijas Dabas fonda teksts. Liegums apstiprināts 2001.g. un tālabad vairākkārt notikušas kopšanas talkas. Par to skaidro arī "Meža Avīze"

DZIRNAVAS - Drustu p., Briņģu dz., U, M, īp. O. Bērziņš; Gatartas p., Dunijas dz, U, īp. E. Bulvīts; Palsmanes p., 1890.g. - Kalnagražeļu dz., U; Lejasūdrupe, (vēja), Vecdzeņu dz., U; Palsmane (Palzmar), U;  1938.g. - Kalnkades dz., U, īp. J. Dūmiņš; Palsmanes dz., U, v, z, īp. Elfrīde Lazdiņa; Sliepu dz., U, īp. J. Zaķītis;

Kopējā baseina pietekas - ?Ūdrupe (>Linuža gr.; >Bērzupīte; <Tulčupīte; >Naucupīte; >Usmaņu strauts; <Akmeņupīte; <Ķeņģu strauts; <Kļavaisa (>Kumeļupīte)); 

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti. 

 Reiz jaunatne brauc ar pūšļiem no Palsmanes. Iekāpjot protams atrauj "Dzirkstošo Palsu", un viss var sākties! Nākamajā dienā labi izmirkuši nonāk Gaujā, apžāvējas un pie Virešu tilta kāpj krastā lai brauktu mājās.. Pēc dažiem gadiem viens šī stāsta varonis, jau uz Gaujas (un sēžot smailītē), saķeras ar daudz pieredzējušāku laivotāju, ka nekādā gadījumā Palsa nevar ietecēt lejpus Virešiem... 


Vecpalsa ir Gaujas < kreisā pieteka Vidusgaujas zemienē starp Aumeisteru paugurvalni un Augšgaujas pazeminājumu, Apes un Smiltenes  novados. 

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kmkm² 
km³

 VECPALSA  24,369       vecupe 1,6   

 Bijusī Palsas upes lejasdaļa lejpus Palsas—Vizlas pārrakuma (Jaunpalsas). Rauza par Vecpalsas pieteku uzskatāma tikai nomināli, jo gultnē no Jaunpalsas līdz Rauzas ietekai nav caurplūduma un lielāko daļu Vecpalsas noteces veido Rauzas un tās pietekas Šepkas ūdeņi. Lielākā apdzīvotā vieta krastos ir Grundzāle. Pie ietekas Gaujā Staldu pilskalns. Upi šķērso autoceļš A2. Upes lejtece ietilpst Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū.

21/266,7/60,1 ietekas mvjl. Pietekas - Rauza un Maiļupe; Liepu grāvis; Ceizelīte;

VECPALSA - <Maiļupe; <Rauza40 /Maisiņupīte \Skatīt -Lizdoles ezers  (<Ruņģupīte; >Šepka26 (>Ludze; <Lipsa; >Lapupe));


Avīze Balss 1897.gadā:


Rauza (augštecē - Mūsiņupīte) ir lielākā 43 km gara Palsas (Vecpalsas) < kreisā pieteka Mežoles paugurainē Smiltenes novadā

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 RAUZA 43 ? 99 ezers  193    dabas liegums

Iztece - no Lizdoles ezera. Tek ziemeļaustrumu virzienā. Ietek Vecpalsā augšpus Caunēm. Rauza caurtek Launkalnes ūdenskrātuvi, bijušo Rauziņas un Jeiskas dzirnavu ezeru (mazais hes). Kopā ar Vecpalsu garums 56 km. Var uzskatīt ka tā neietek, bet pāriet Vecpalsā, jo vecgultnē nav caurteces (A.Zīverts). Bija "plančiks" 20.gs. sākumā ar kanālu novadīt augšdaļu uz Abulu. Rauzu šķērso valsts autoceļi V235 (Lembis–Drusti–Vecpiebalga), V253 (Menskas–Medņi), P27 (Smiltene—Gulbene), V243 (Blome–Birzuļi–Palsmane) tā krastos atrodas Launkalne, Rauziņa un Rauza. 35 km. < krastā Zadiņi - cerīgs permakultūras asns. 

Lielākās pietekas - MaiļupeRuņģu strauts un Šepka

Ruņģu strauts (arī Ruņģupīte) ir 7,7 km Rauzas < kreisā pieteka Smiltenes novadā. Izteka - no Ruņģu ezera. Tek ziemeļaustrumu virzienā. Ietek Rauzā pie Launkalnes. Ruņģu strauts augštecē caurtek Bācītes ezeru. Ruņģu strautu šķērso valsts autoceļi V267 (Ķieģeļceplis–Lizdole), V251 (Branti–Pieniņi–Launkalne) un V235 (Lembis–Drusti–Vecpiebalga), tā krastos atrodas Prāmnieki un Launkalne. 

Šepka ir 24 km gara Rauzas > labā pieteka Smiltenes un Raunas novados. Izveidojas, satekot > Ludzei un < Lipsai. Tek ziemeļaustrumu virzienā. Ietek Rauzā augšpus Rauzas ciema. Caurtek Rauzas dzirnavu ezeram. Pazīstamas Šepkas pļavas... un Šepkas dabas liegums. Upi šķērso valsts autoceļš P27 (Smiltene—Gulbene), tās krastos neatrodas lielas apdzīvotās vietas. 


Ludze (arī Ludzenieku upe) ir 12,4 km gara Šepkas > labā satekupe Smiltenes novadā. Iztece - no ?Ežu ?ezera, uz ziemeļaustrumiem no Mīlakšām. Tek ziemeļu- ziemeļaustrumu virzienā. Uz dienvidaustrumiem no Vārniņām, pie autoceļa P27 (Smiltene—Gulbene), satek ar Lipsu, izveidojot Šepkas upi. Ludzi šķērso valsts autoceļš V253 (Menskas–Medņi), tās krastos neatrodas lielas apdzīvotās vietas. 


Lipsa ir 16,0 km gara Šepkas < kreisā satekupe Smiltenes novadā. Iztece - uz ziemeļiem no Avotu dīķiem. Tek ziemeļaustrumu virzienā. Nolūkā atjaunot Latvijā bebrus, 1935.g. te ielaida dažus... Uz dienvidaustrumiem no Vārniņām, pie autoceļa P27 (Smiltene—Gulbene), satek ar Ludzi, izveidojot Šepkas upi. Lipsu šķērso valsts autoceļš V253 (Menskas–Medņi), tās krastos neatrodas lielas apdzīvotās vietas. 


Maiļupe
ir Rauzas labā pieteka Smiltenes novadā. Tek ziemeļaustrumu virzienā. Ietek Rauzā pie tās ietekas Vecpalsā. Maiļupi var traktēt arī kā Vecpalsas pieteku, jo lejtecē veido ar to vienotu grāvju sistēmu. Maiļupi šķērso valsts autoceļš V243 (Blome–Birzuļi–Palsmane), tās krastos neatrodas lielas apdzīvotās vietas. Ceidzelīte (arī Ceizelīte) ir 1,4 km gara Vecpalsas > labā pieteka Apes un Smiltenes novados. Iztece - pēc vienām ziņām - no Lejas Bužezera, pēc citām - uz ziemeļiem no Melnā purva. Tek apmēram ziemeļu virzienā. Ietek Vecpalsā lejpus Grundzāles. Ceidzelīti šķērso valsts autoceļš A2 (Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene)).

DZIRNAS- Rauzas p., Rauzas dz., U, z, īp. K. Damis (A.T.85).


Dabas liegums Rauza - saite DA pārvaldes vietnē.   VIDEO Rauza -YouTube 4:02minūtes
VĒRTUMI BASEINĀ -
Kleperu ozols; VecRagu diž'vīksna; 

Pie Abuliņiem, šķērsojot Pleskavas šoseju, var sasniegt Palsas pietekas Rauzas krastus. Rauza ir lielākā Palsas pieteka un sākas Vidzemes augstienes nogāzē no Lizdoles ezera. Pie Launkalnes Rauzai pievienojas Pāvulupīte, kas savāc ūdeņus kēmu paugurainē un sīkos ezeriņos. No Launkalnes Rauza ir ūdeņiem bagāta un ar lielu kritumu uz Vidusgaujas zemieni (K.Vētra1960). 

JS logo ar saiti uz kartes produktu

 

KARTE - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Alūksnes novads, 2015; karte mērogā 1 : 75 000 (750 metri centimetrā); 


Kopējā baseina pieteku pietekas - 

VIZLA (<Jēra gr.; <Bukšupīte; <JaunPALSA /Lūkupe; >Robežupīte; >Rūcamais gr);

PALSA /Ūdrupe (>Linuža gr.; >Bērzupīte; <Tulčupīte; >Naucupīte; >Usmaņu strauts; <Akmeņupīte; <Ķeņģu strauts; <Kļavaisa (>Kumeļupīte));

Vecpalsa (<Rauza56 /Mūsiņupīte -Lizdoles ezers (?Brasla; <Ruņģu strauts; <Ežupīte; >Šepka24 (>Ludze; <Lipsa; >Lapupe; <Vārnupīte); >Ceidzelīte);

PALSA /Ūdrupe (>Linuža gr.; >Bērzupīte; <Tulčupīte (>Sīmaņupīte); >Naucupīte; >Usmaņu strauts; <Akmeņupīte; <Ķeņģu strauts; <Kļavaisa (>Kumeļupīte)); Vecpalsa (<Rauza56 /Mūsiņupīte -Lizdoles ezers (?Brasla; <Ruņģu strauts; >Šepka24 (>Ludze; <Lipsa; <Vārnupīte); >Ceidzelīte);


Kartes fragments no 1690.gada ar mūsdienu Palsmanes centru un Kļavaisas ieteku Palsā.

Labajā malā sarkanā līnija ir domāta daļēji Vizla, kas tolaik ir administratīvā robeža ar Sinoli pie Gaujas.


Literatūra: Palsmanes pamatskolai - 110 / [sakārtoja: Santa Indrēvica, Inguna Kudlāne ; rakstu un dzejas rindu autori: Dace Pērle, Marika Svīķe, Iveta Reinsone].

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU 

Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! © 


Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!


pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

           


Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš
Šeit es un Tu varam ievadīt gan tekstu, gan ievietot attēlus un tabulas, ja ir tāda nepieciešamība. A/L.

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .