Pededze ar pietekām ~        ŪDENS LĪMENIS

Pededze - Aiviekstes >labā pieteka; sākas Hanjas augstienē Igaunijā, kur saucas Pedetsi (igauņuPedetsi jõgi); Tek gar Alūksnes augstieni un pa x sasniedz Lubāna ieplaku.                                                                                         PAPILDINĀTS-16.08.2017.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

PEDEDZE 159 (131) 108 (65) 0,68 (0,48)  Pedeja jarv184  1690 (1520) 0,44slavena līkumotāja

Pededze sākas Hānjas augstienē. Latvijā upes labā krasta baseins aizņem daļu Alūksnes augstienes un Gulbenes paugurvaļņa. Ir 6. garākā upe Latvijā. Tek pa Igaunijas un Krievijas robežu, tad pa Alūksnes, Gulbenes  un Madonas rajonu. Ietek Aiviekstē  pa Jaunpededzes kanālu. Noteka uz Vecpededzi ir aizšķērsota ar dambi un vecupe barojas no polderu novadītajiem ūdeņiem un bijušās pietekas Pērdes /Bolupes.

Baseinā daudz mežu, it īpaši gar pašu Pededzi. Krastos dažviet saglabājušies ozoli (Stradu pag1977.gadā izveidots botāniskais liegums - Pededzes ozolu audze). Vairāki dabas liegumi.

Vēsturiska robežupe ar Poliju (1660). Gulbenes rajonā Pededze ir robeža Daukstu pagastam ar Stradu pagastu, tā tek cauri Litenes un Stradu pagastam. Pie Litenes ~10 km garā posmā Pededze tek galvenokārt pa lauksaimniecības zemēm un tur gultne ir relatīvi stabila. Augšpus Litenes kopš 1920. gada darbojas hidrometriskais postenis.

Pie Litenes 1950. gados uzbūvētā HES sagruva un tika likvidēta. Lejpus Litenes Pededzes vidējais kritums ir 0,2 m/km. Arī šajā ~ 50 km garajā posmā (izņemot dažus km garu posmu pie Krustalīces  ietekas) ir daudz līkumu un vecupju. Pededzi pie Litenes šķērso Gulbenes - Balvu ceļš un dzelzceļa līnija, pie Krustalīces ietekas - Gulbenes - Rēzeknes ceļš.

foto: dzirnavu ūdenskrātuve Jaunannā 

sīktēls ar saiti uz BalticmapsLielākās pietekas, > labās  - >Akaviņa22; >Sarkanīte8; >Alūksne24; >Dambīte12; >Ievedne22; >Paparze27; >Mugurupe2; >Mugurve12; >Krustalīce24; >Audīle18; >Tīrogrāvis16;                                                       SPIEŽAM KARTE -

Kreisās < pietekas - <Virgulica20; <Liepkalnu strauts12; <Igrīve17; <Sita41; <Bebrupe11; <Pērdeja /Bolupe80 (<Vecpededzē);


Daudzie  dabas liegumi - saites secīgi tecējumā;

Kāpēc ozoliem pie Pededzes iepaticies? Guntis Eberhards atbild Dabas kalendārā 1982. -saite periodikā.
 1937.g. 112 lapaspuses. VĒRTUMI KRASTOS -
> piemineklis "Robežakmens" triju valstu sadurā;
Litenē piemiņas vietas represijām pret Latvijas armijas patriotiem;

 8lpp.  Pededzes sākums meklējams, kā jau atzīmēts, Igau nijā, Veravas (Voru) apriņķī. Hāna augstienes nogāze diezgan strauji pazeminās austrumu un dienvidu virzienā un, atskaitot Gaujas pieteku Vaidavu un Pededzi, kas ietur vairāk dienvidu virzienu, visas pārējās šī apgabala upes pieder Pliskavas ezera baseinam. Pededzes notekas baseins te diezgan šaurs. Rietumos ūdeņus savāc Vaidavas pieteka Kūra (Kuura jogi), bet austrumos tie caur Lidvu un Kūdupi aizplūst uz Veļikaju. Pededzei Igaunijā nav ievērojamu pieteku. Par lielāko var uzskatīt tās kreiso zaru Jumu. 

(Attālumi līdz grīvai pēc I.Luksa mērījumiem kilometra topokartē - "Ar laivu Latvijas ūdeņos" 1991). 

Pirmā Pededzes pieteka uz robežas ir > labā LAIKUPE, arī Kalnpededze. 

132. KM Pededze ietek Latvijā (153,8 mvjl); > robežupe Laikupe, bet igauniski Latioja - `latviešu upe`?! ar 7 km garo, > pieteku Krutupīti. kura sākusies Molu kalna (186,8) tivumā, caur Lielo gāšu pret Saulei tecēdama dodas uz Pedeci...

Miķelsone2009. - Tā, piemēram, ja vēlaties ieraudzīt kā sākas upe un pārbaudīt savas erudīcijas spējas, meklējot upes sākumu, iesaku apmeklēt Krutupītes augšteci Mārkalnes pagastā. Šī upe sāk savu tecējumu savācot kopā vairāku avotu ūdeņus, tāpēc tās sākums var būt atšķirīgās vietās atkarībā no tā vai ir sauss vai lietains laiks.

129. km, tilts, bijušās Ponkuļu dzirnavas (150,8mvjl);

124. km ietek > Akaviņa (143,4 mvjl); 

120. km < ietek Virgulīca, arī Virgulīcis (LKV); Pededzes pag. Silenieku dzirnavnieka Jevgeņija Petričeka meita ķīmiķe Ludmila Petričeka-Greene (1930);  meita medicīnas māsa Irēne Petričeka-Ezergaile (1927);  dēls elektroinž. Juris Petričeks (1936); dēls Dr. phil. Jānis Petričeks (1923); (AT85). Dabas liegums Virguļicas meži - Dabas pārvaldes vietnē

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

108. km ietek Alūksne (saukta arī Beja) ir Pededzes > labā krasta pieteka Alūksnes novadā.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanāls
km² 
km³

ALŪKSNE 25,86*
Beja 61  Alūksnes ezers 183,7 5,21 km*
120 0,031 

Iztek no Alūksnes ezera, 183,7 m virs jūras līmeņa. Kopējais kritums 61 metri. Upe strauja, tajā vairāki dzirnavu aizsprosti. Ieteka 121,9 mvjl. Lielākās pietekas - >Jērupīte (10 km); >Skolasupīte; >Robežupīte. *Precīzo garumu piedāvā melioratori.

< Grīvenieku upīte5

104. km Mālupes dzirnavas , tilts (120 mvjl); ietek < Mālupe; 2km < krastā Dabas liegums Sofikalna meži - saite Dabas pārvaldes vietnē.

95. km < ietek Igrīve (114,3 mvjl); >Ievupe; abos krastos Dabas liegums "Jaunanna" - saite Dabas pērvaldes vietnē.

79. km Jaunannas tilts, dzirnavas, ietek > Ievedne; gar Pededzi turpinās dabas taka "Bebru valstībā";

78. km ietek Paparze, saukta arī Paparde, ir Pededzes > labā pieteka Alūksnes un Gulbenes novados.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanāls
km² 
km³

PAPARZE 29.05*
 69 2,4  168,3 9.17 km*
166,2 0,046 

Iztek no Indzera ezera Alsviķu pagastā. Tek pa pazeminājumu starp Malienas pauguraini un Gulbenes paugurvalni. Vidustece strauja ar lielu kritumu (3-4 m/km), dažos posmos izteikta ieleja. Lejtece tek pa Adzeles pacēlumu. Posmā, kas veido novadu robežu, upe vietām regulēta. Ietek Pededzē pie Jaunannas. Upi šķērso autoceļš P43 un šaursliežu dzelzceļš Gulbene - Alūksne. Vietējs skats uz pašu upēm Gulbenes bibliotekas mājaslapā

Lielākās pietekas - >Uranažu strauts; >Ermiķu strauts; >Rūdupe; >Dzelzupīte; <Umāra 17;

74. km ietek >Guldupe? (106,1 mvjl); dabas liegums "Zepu mežs" - saite Dabas pārvaldes vietnē.

62. km tilts, bijušais Litenes hes (101,0 mvjl); 

57. km bijušā Gulbenes-Abrenes dzelzceļa tilts; 55. km bijušās Litenes kara nometnes ceļš (1939.g.), Litenes stacija - 1 km. >Liepavotiņš;

> pieteka Lešķupe, sākas Dabas liegums "Sitas un Pededzes paliene" - saite Dabas pārvaldes vietnē.

49. km ietek Sita, Pededzes < kreisā pieteka AlūksnesBalvu un Gulbenes novados. 

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

SITA 41  34 0,8  135,1  175,4 0,042 

Sita sākas Alūksnes rajona dienvidu daļā, pie Siguldas purva dienvidu malas, satekot grāvjiem (ap 130 m virs jūras līmeņa). Tek pa Adzeles pacēlumu uz DR. Pededzē ietek (97,8 mvjl) vairākus kilometrus augšpus Mugurupes ietekas. Pie Sitas upi šķērso Rīgas—Vecumu dzelzceļa līnija un Gulbenes—Balvu ceļš (P35). Lielākās pietekas: Apkārtupe 12; Dzirla 23; Dvorupe 14;

46. km ietek Mugurupe, Pededzes > labā pieteka Gulbenes novadāMellupes (Melnupes) un Pogupes koptekupe.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanāls
km² 
km³

MUGURUPE 2 (23) (41)  1,8  2,6 km
143 0,34 

Garums kopā ar Mellupi 23 km, kuru dažkārt uzskata par upes sākumu. Mellupe sākas ziemeļos no Gulbenes kā novadgrāvis drenētos laukos, tek uz dienvidaustrumiem pa mežiem un plašiem Stāmerienas apkaimes meliorētu lauksaimniecības zemju masīviem. Sateces baseins atrodas Gulbenes paugurvaļņa austrumu nogāzē un Lubāna līdzenumā. Lejpus Gulbenes—Abrenes dzelzceļa līnijas Mellupei ir 6-8 m dziļa ieleja. Pieteka Līdumupe (8 km). Lejtecē dabas liegums "Mugurves pļavas" - saite Dabas pārvaldes vietnē.

>Mugurve7,62 (>Ķīšupe; <Melnupīte); regulēta visā garumā 7,62km -1963, 1992,

38. km ietek Krustalīce, dēvēta arī Kristalīcis, augštecē Aizupe, ir Pededzes > labā pieteka Gulbenes novadā.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanāls
km² 
km³

 KRUSTALĪCE24 (17,41)Krustalpe, Miķīšupīte
? ?
  zem 140,0 
11,24 km
104 0,026 

(garums 20 km - LME1968) Sākas Gaujas >Tirzas un Aiviekstes >Pededzes ūdensšķirtnē, Krapas pilskalna tuvumā. Tek pa Gulbenes paugurvaļņa austrumu nogāzi un Austrumlatvijas zemieni. Ietek Pededzē pie Ostroviešiem. Lejtecē 12 km garumā upe regulēta 1979. un 2007.g. Lielākās apdzīvotās vietas krastos: Gulbene, Stradi, Lejasstradi. Gulbenē dzirnavezera uzpludinājums, un pietece no Valmes ezera. Dabas liegums Krapas gārša. Upi krusto autoceļi P36 un P37, kā arī Pļaviņu - Gulbenes dzelzceļš.


Visas pietekas - (>Velna grāvis; >Āriņupīte11; >Alksnes strauts; >Asarupe13 //Milupīte (>Emzīte); <Ķīšupe);

37,5. km Gulbenes lielceļa tilts (94,1); 27. km sākas līkumotākais upes posms; 14. km > Audīle (92,6 mvjl); 12. km >Tīrumgrāvis; 10. km tilts pie Vikšņiem (92,3); 05. km ieteka Pededzes kanālā (91,0);

Pededzes kanāls 5,6 km izveidots 1963 gadā kā pilnīgi jauna ieteka.

shēma no Latvijas ģeografija J.Rutks, 1960

JS logo ar saiti uz kartes produktu

KARTE - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Alūksnes novads, 2015; karte mērogā 1 : 75 000 (750 metri centimetrā).

Vēsture ~

Pededze bijusi nozīmīga robežlīnija, arī 1944.g. cerot noturēt fronti...

Robežu paplašināšanas tieksmes vadīts liekņazs Vasilijs III neapmierinājās ar jau iegūto tagadējo Jaunlatgales apgabalu, bet prasīja arī pārējo Purnavu, Ābeleni un Bērzeni līdz pat Pededzes upei. Valmieras saeima 1516. gadā atzina, ka uz krievu pieprasīto apgabalu tiem nav nekādu vēsturisku tiesību. (Latviskā Jaunlatgale 1937).

Latvijas robežas 1000 gados, - Altmarkas līgums 1629.g. noteica sekojošo - Lubāna ezeru robeža dalīja uz pusēm. Tālāk tā gāja pa Aiviekstes izteku un pa Pededzi apmēram līdz tagadējiem Sileniekiem (Balvu raj.), kur ievirzījās purvainā apvidū, atstājot Pededzi zviedru pusē. Alūksnes pilsnovadā zviedru īpašumi jau robežojās ar Krieviju. Salīdzinot 1686. un 1688. g. zviedru zīmētās kartes ar mūsdienu karti (1992), var konstatēt, ka robežas posms no Lubāna ezera līdz Sitas upes augštecei visumā atbilst Balvu rajona robežai ar Madonas, Gulbenes un Alūksnes rajonu, tādējādi saglabājot atmiņas par Latvijas vēsturisko dalījumu. (M.J.1999)

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti. 

Pērdeja /BOLUPE Vecpededzes < pieteka Balvu un Rugāju novados. Augšgals līdz Balvu ezeram arvien kartēs Pērdeja, bet...

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

PĒRDEJA80 Bolupe, Balvupe17 0,21   saregulēta 936 0,21 

- arī lejtecē pie ietekas atrodas Pērdejas klāni! Vai tik ne Pērdeja būtu bijis senais īstais nosaukums visai upei. Pirmais Pirda fl., kartē -Blaeu's 1614.gads. Upe sākas Žīguru pagastā un turpina savu tecējumu caur VīksnasKupravasBērzkalnesBalvuKubulu, Rugāju, Lazdukalna pagastiem un Balvu pilsētu, tek cauri Pokuļevas, Pērkonu un Balvu ezeriem. (Upe ir 81 km gara, (Wiki)).

Šļapikova, Ašasila, Makšinova, Aknupe, Čāgupe, Pelnupe, Kurna, Raganiņa, Kalnīte, Ladzīte, Melnaisrūcis, Žaugupe, Dūrupe, Teterupe, Vārniene. Pie ietekas Pērdeja sazarojas 2 zaros: labais – Sūriņš, jeb Sūre ietek Vecpededzē, kreisais – Posms ietek Aiviekstē;

Lielākās pietekas (A - Z) > labās, < kreisās - 

>Ašusila strauts; >Čāgupīte; >Dūgupe; >Kurna26; >Ladzīte; >Makšinava; >Mežareja; >Oknupe; >Palnupe; >Rūbežupe;

<Dūrupe; <Staigupe; <Teterupe23; <Vārniene50; <Žaugupe; IETECE - Sūriņš; Posms;

Tautas pasaka - Vysu zemi ir puorkaruojis Napoleons. Jis iztaisīja daudzi kara ceļu. Vīns taids kara ceļš beja nu Bolvim uz Nagļim par Pērdejas upi, uz Jureišim un tuoļuok uz Bieržim. Kur tagad ir pūrs nu Nagļu leidz Jureišim, tur seņuok beja kara ceļš un karaveiru nūmetne. Pūra vydā ir radzams okas sykrums un par vysu pūru stīpas paaugstynuojums. Pi Jureišim, Rūzinīku kalniņā, kur ir kara kopi, vēļ naseņ varēja atrast perlītes, ar kurom franču oficeri rūtuoja sovus uzvalkus. Te seņuok ir bejuši brīsmīgi bīzi meži. Vysur karaveirim vajadzēja leist kūkus un taisīt ceļus, pa kurim varātu puorīt. Agruok karuoja na tai, kai tagad, un naprota taisīt tai tyltus, kai myusu dīnuos. Kad guoja franču karaspākš, jī daguoja pi dziļuos Pērdejas upes un navarēja tikt puori. Tod vīns karaspāka vodūns izdevja pavēli, lai vysi karaveiri pīsmeļ pa cepurei smiļšu un saber upē. Kad vysi sabēŗa, tod iznuocja treis ass plots ceļš par Pērdejas upi, pa kuŗu puorguoja vyss franču karaspāks. Tagad sausuokuos vosoruos pi Nagļim var puorbraukt pa tū ceļu; bet kai tikai pasasvīssi suoņim, tai i dybynā, jo Pērdejas upe ir cīši dziļa.

Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! ©

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU

Pilns sateces baseins ( A - Z ), > labās, < kreisās sānupes - bs_Pededze.png

>Jaunpededze +>PEDEDZE (>Akaviņa22 (>Maltupīte; <Jāņupīte; <Siberupīte); >Alūksne //Beja24 /Alūksnīte; (>Jērupīte10 (<Struncene); <Sarkanīte; <Lielā Sarkanīte; >Skolasupīte (>Adrakašu str.); >Robežupīte); >Audīle18 (<Plūdu gr.; <Dzelzceļa gr.; >Grūžupīte (>Purva gr.); karte ar saiti palielināma-<Knerša (<Vienvārstes str.9); <Dardziņas gr.); >Dambīte; >Guldupe; >Īvedne22 -Dūņenieks; (<Sisiņu upīte; >Šķiņķupīte; >Vilkupīte (<Vēršupīte; <Kļavupīte; <Panāsīte); <Ogļupīte; <Svarīte (>Zvērupīte (<Sebežnieku gr.)); >Ievupe (>Upja); >Krustalīce24 (<Velna gr.; >Asarupe13 (>Emzīte); >Āriņupīte11; <Ķīšupe; >Alksne); >Krutupīte2; >Ķerupīte; >Laikupe (>Krutupīte7; >Medņupūra str.); >Lepistioja; >Lešķupe; >Maiļupe (Miezāju līn.?); >Makstiņupe; >Mozupe//Mazupīte8; >Mugurupe2 (>Mellupe (<Līdumupe8) +<Pogupe  (<Ludza ez.- Ludzupīte; <Kaugurupīte (>Kazupe)); >Mugurve (>Ķīšupe; <Melnupīte); >Paparze27 -Indzers (>Racupīte); (<Umāra17 (>Kapupīte (>Seskupīte); >Dzelzsupīte); >Uranažu strauts; <Lejas str.; >Ermiķu strauts; >Rūdupe; >Dzelzupīte); >Parioja; >Pika grāvis; >Sarkanīte; >Sikseleoja; >Stebera gr.; >Tīro grāvis; >Vidupīte; <Bebrupe; <Dzelzupe4; <Grīviņa; <Igrīve17 (>Mellupe (<Bebru); <Grundu gr.; <Indzera`gr.; >Ciršņu upīte); <Jurenska; <Krusenaoja; <Mālupe; <Sita41 (Akmeņrūcis; >Apkārtupe12; >Bērzupe; <Dzedziekste; <Dzirla23; <Dvorupe14; <Liepupe; <Vilkarūcis); <Sūrmēoja; <Vērtupe (<Sāmaņu gr.; <Dobusalas kan.); <Vilkupe; <Virgulica (<Stubrovas gr.); <Vucenupīte; <Jaunpededze; 

>Vecpededze- < Pērdeja //Bolupe82 no avotiem

<Narica (<Melnais rūcis); >Ašusila strauts; >Makšinava; >Oknupe; >Čāgupīte; >Rūbežupe1,8; >Dūgupe; <Žaugupe; -Pērkonu ez.- >Palnupe; -Balvu ez.; >Raganiņa (Silacīma upīte); <Kurna26 (<Kačupīte -Sprogu ez.- <Zaļcupe); >Kaļņupīte4,5; <Dūrupe; >Ladzeņa3; <Staigupe; <Teterupe23; <Vārniene50 (>Rūbežupe11 (<Sūcene); <Kārnīte14 (>Dobupe); <Sudarbe22 (<Dūberūcis5; <Ilgančupe5 -Ilgančezers; (<Dzīste); <Cimpīte; <Vīksnupe /?Pokrateņa14 (<Avotiņa; -Kapūnes ez.- <Cykupe)); >Vērde; attekas, zari - /<Posms; />Sūriņš; 

                                                                                                                           Pededzes baseina shēma no grāmatas Ar makšķeri Latvijas..., 1960.g. 

>Veseta56 (Savīte25 (>Taurupīte4); <Antonīca14); >Vesetas kanāls; ?>Mežareja; 

Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! ©


Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!


pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

          

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU

Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš 

Šeit es un Tu vari ievadīt gan tekstu, gan ievietot attēlus un tabulas, ja ir tāda nepieciešamība. A. L. 

Esi pirmais !

Saņemtie jaunumi -

Patreiz jaunā "Papildinājumu sadaļa" ir attīstībā.

Tavi papildinājumi Pededzei ~

Tagad, pateicoties mozello attīstībai, Tev iespējams vēl ātrāk nosūtīt labojamo vai papildinājumus.


*

*

*
Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .