Mazās Juglas baseins ~

sateces avoti - Paunēnupīte; Alūdzene; Bundulēnupīte; Plaudīte; Iesalnīca; Dzirnupe; Pečorīte; Sisiete; Ošu upe Sise; Sivēnurga; Skolasupe; Abza; Urga; 

 Mazā Jugla sākas Vidzemes augstienes vakarpusē Ķeipenes vaļņa ziemeļos, tek Madlienas nolaidenumā uz Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumu, starp Lielās Juglas ziemeļos un Ogres baseinu dienvidos. Ogres un Rīgas rajonos.                       PAPILDINĀTS - 22.01.2018.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne sa-tekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 MAZĀ JUGLA 109,1 
 ~ 90
 sateka  91,3   675,3 0,25 garāka par Lielo?!

Variācijas - "Sākas Ķeipenes pagastā, tek caur OgresIkšķilesSalaspils un Stopiņu novadiem; lejtecē tek pa Garkalnes un Stopiņu novadu robežu." 

"Sākas Vidzemes augstienes rietumu nogāzes pakājē ap 95 m vjl. saplūstot kopā vairākām iztekām, kuru augšgali atrodas 140-200 m vjl., to starpā lielākā Bērze..." (LKV 1933). Mazā Jugla izveidojas savienojoties augšgala zariem ap 100 m vjl., Augšgala pietekas aizsniedzas pat līdz 180 metru augstumlīnijai. Pie Annasmuižas Briežkroga šķērso Kangaru kalnu osu virkni... 

 Par Mazās Juglas izteku mēdz pieņemt upīti, kas nāk gar Jaunpili. Tās iztekas augstums ir 213 m vjl., un M. Juglas garums tad ir 125 km...

Šodien atliek secināt, ka esam pazaudējuši daļu sīko pieteciņu nosaukumus, no kurām sākas visas lielākas upes.

Saliekot kopā saglabājušās druskas par sākumu, ir sekojoši - Jugla Mazā sākas (līdzīgi kā Lielā) satekot vairākām upītēm ziemeļos Vatrānei. Abi šie zari - Sisiete un Ošupe arī augstāk zarojas. Katrai no tām ir savas satekas un pietekas. 

Upe ir līkumota, ar vairākām krācēm un aizsprostiem, vietām krastos nelieli smilšakmens un  dolomīta atsegumi, šķērso Lielvārdes-Jūdažu grēdu. Vietām upes tecējums ir rāmāks. Upe ir iecienīta ūdentūristu vidū. Uz upes ir izbūvēta Dobelnieku hes. Agrāk uz upes bija arī Augstpriedes hes; no tās vairs palikušas tikai drupas un krāces (foto). Ar Lielo Juglu veido kopīgu ieteku Juglas ezerā (0,1 m vjl.), kura nav patstāvīga (šo posmu saukts `Berģupe`. Sateces baseinu veido ne-vienmērīgs >labā un <kreisā krasta pieteku tīkls. 

  FOTO attēlam jāmaina paraksts - jo mēs izrādās esam atbraukuši pa mazāko... 

Lielākās pietekas -

<Abza25 (>Sise; <Ģērdiņstrauts; >Sivēnurga;|>Skolasupe); 

>Bērzupe12,4 /Iesalnīca, (>Dzirnupe (>Āmurupīte); <Krāvete; <Ošupe14); + < Sisiete (>Kaļķupīte; <Paunēnupīte; <Bundulēnupīte; <Plaudīte); 

>Ķivuļurga16 (20?) (<Nabiņurga); >Dēliņurga; <Jugliņa; 

<Levenstrauts11; <Ežupe; >Sidraburga; >Lēģerurga;

Ceļvedis  Lielās Juglas baseinam no "Staburaga bērni", Gundara Patmalnieka - lasītavā, KARTES.

Sākotne ~

Bērzupe //Iesalnīca ir augšgala > labais zars, kuru reizēm uzskata par pašu Mazo Juglu. Tikai tādā veidā izskaidrojams bieži rakstītais ka "izteka, kritums 212 metru.."?! Tomēr tas vēl arī bijis Zaubes (Lielā Jugla) augšgals, kurš kādā brīdī pārrakts! Mūsdienās veidojas satekot > Kravete + < Ošupe;

Sisiete (Cisiete, Sisīte, Sissed, Cисседъ) ir augšgala < kreisais zars kurš ilgstoši (kopš 20. gs. pirmās puses) kartografēts kā pati M.Jugla... Satek no >Kaļķupīte + Paunēnupīte un < Bundulēnupīte, pieņem no < Plaužu ezeru pa Plaudīti. Te vēsturiskās Sauskāju dzirnavas.

 Dabas liegums Lielie Kangari - saite DA pārvaldes vietnē

Pilskalns Kastrānē - Sunzel ?   VĒRTUMI BASEINĀ - 

Šķērstēnu pilskalns; Jaunrīgu ozoli; >Upīšu ozols;
<Kastrānes pilskalns; >Ķoderu pilskalns, Kangari; >Turbu ozols;
>Reiziņu ozols; >Kranciema kadiķis; >Kaltiņu ozols;
<Sidrabsaliņa- sena dzīves vieta; strēlnieku Brāļu kapi;
Dobelnieku hes?; Augstpriedes hes; 

Kreisās pietekas ~

Abze (pēc filologu vienošanās ne Abza vai Apse) ir Mazās Juglas < kreisā pieteka Viduslatvijas nolaidenumā Ogres novadā, sākas Ķeipenes vaļņa dienvidpusē. Bija ar augšgalu no Abzīša, iespējams purvainā Sisegales lankā aizauga... Regulējot kļuvusi daudz īsāka, nosacīti dabiska 1/3 kopgaruma. Kritums lejteces 6 km palielinās līdz 2,8 m/km. Augšdaļā krastos plašas pļavu un purvu palienes, baseinā samērā daudz purvu, pietekas 16 sīkas, kopgarumā 21 km (A.Pastors94).  Augšgals ar slūžām savienots ar Ogres > Skolasupi. Tek gar Madlienu,  ietek pie Suntažiem

Lielākās pietekas, - >Sise 5km, <Ģērdiņstrauts; >Sivēnurga 7km; <Urga7,1; 

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 A B Z E 30  Abzīte 27,1   kanāls    118  izskalo Suntažus 2016.g. 

VĒRTUMI KRASTOS - >Plāteres pilskalns; Vāķēnu dižozoli; Lauberes dobumakmens; >Madliena; <Robežnieku priede; <Suntaži pilsdrupas. muiža; Novada mūzejs;

 Netālu no Madlienas kapsētas, Krekstiņu māju pakalniņā, labi saskatāms piemineklis kritušiem Madonas draudzes varoņiem ar uzrakstu: «Tev mūžam dzīvot, Latvija.» Uz šī pakalniņa pirms vairāk kā 100 gadiem atpakaļ stāvējusi Krekstiņu māju rija, pie kuras 1828. gadā piebūvēts īpašs kambaris brāļu draudzes saiešanu vajadzībām. Jāatzīmē, ka še novada brāļu draudzes kustības centrs. Šeit darbojies toreizējais Krekstiņu māju saimnieks, plaši pazīstamais sacītāju tētiņš Andrejs Reinis Balodis. Viņa dēls Dāvis Balodis bija Ļaudonas pareizticīgo priesteris. Dāvis Balodis, staigādams tēva pēdās, dzirdēdams un redzēdams kā mācītājs viņa tēvu nolamā baznīcā un liek par piederību pie brāļu draudzes pie baznīcas kauna staba, pāriet pareizticībā un zem viņa iespaida toreiz nedaudzos gados pareizticībā pārgāja ap 6000 latviešu — luterāņu. Viņš  ir vienīgais latvietis, kurš bez speciālas izglītības iecelts pareizticīgo garīdznieku kārtā. Andrejam Balodim glīts piemineklis Madlienas kapos. Madlienas kapos arī apglabāts 1877 gada mirušais gleznotājs Kārlis Hūns, kurš ieguvis pasaules slavu par Parīzē izstādīto gleznu «Bērtuļa nakts». (LLunP1939). 

Skolasupe ir Ogres > labā pieteka Ogres novadā. Tajā ievadīts Abzas augšgals. Sākas purvainā mežainā apvidū dienvidaustrumos no Ķeipenes. Augštece tek caur Abuzīša ezeru (Abaita). Upe tek pa līdzenu apvidu, visā garumā regulēta. Ietek Ogrē pie Vērenes. Lejtecē atzarojas slūžas uz Abzes upe. 

Plaudīte, caurtek Plaužu ezeru. J.Endzelīna vietvārdos (1925) nosaukta kā Cisiete (skatīt) - "ietek ezerā". Ieguļ plašā leduslaikmeta beigās veidotā ielejā, (kuras otrs gals Aderkašos uz Ogri). 

Pečorīte, ir 2, 5 km gara Pečoru ezera noteka. Ezers izveidojies lielas izdegas vietā (18.-19. ? gadsimtā). Nosaukums no `pečka` - krāsns. 

Caunupīte (kura viscaur sajaukta ar Stopiņu urdziņu!) bija < pieteciņa, tagad novadkanāls 7,8 km garumā. Vdb garums 7,1 km. 

Jugliņa (arī Zīlniekurga, Ucenurga, retumis — Pukstiņurga) ir neliela Mazās Juglas < kreisā pieteka  Suntažu pagastā. Upīte sākas Suntažu pagastā, autoceļa P8 (Suntaži— Ķegums) tuvumā, savienojoties meliorācijas novadgrāvjiem un noteksistēmām. Netālu no šīs vietas, pie Smiltnieku mājām uz Jugliņas izveidots aizsprosts un līdz Irbītēm ir uzpludināts dīķis. Ieteka Mazajā Juglā atrodas Juglas ciemā apmēram 250 m augšup pa upi no Rīga — Ērgļu autoceļa tilta, iepretim Bebru saliņai. Padomju varas gados upīte vairākas reizes ir meliorēta, taisnota un daudzviet atgādina novadgrāvi un tomēr, ceļa posmā Suntaži — Jugla, sīkā Jugliņas upīte trīs reizes pie Jučiem, Veczīlniekiem un Pukstiņiem pa caurulēm gandrīz nemanāmi šķērso P4 jeb Rīgas — Ērgļu autoceļu (wiki). 

Ežupe ar < pieteku <Robežgrāvis; Ežupe — Daugavas l. (!) pieteka Rīgas raj. Nosaukums radies no latv. eža 'die Feldrain' ME I 572, tātad semantiski, resp., nozīmes ziņā tā ir 'robežupe`. Laimute Balode, Daugavas raksti 1991.g. - (L.B.1991) 

Kalējurga, < kreisā pieteciņa no bijušas Kalējmājas Stopiņos. 

Karātavgrāvis ir 4,5 km garš pussauss grāvis Rīgas rajona Stopiņu novadāPiķurgas > labā pieteka. Pētera I laikā, ( 16. gs.) notika rakšanas darbi, lai izveidotu kanālu no Mazās Juglas, izmantojot esošo Piķurgas pieteku. Kanāls bija nepieciešams Ulbrokas dzirnavezera ūdens krājumu papildināšanai. Savu nosaukumu Karātavgrāvis (tāpat kā tuvumā esošais Karātavu kalniņš) ieguva no tā, ka rakšanas darbos dumpīgie strādnieki esot pakārti tuvējās priedēs. Karātavgrāvis tek apkārt Dzidriņu ciemam. Mūsdienās Karātavgrāvim kļūmīgi pieskaita Mazās Juglas vecupi Līču ciemā. 

~ Labās puses pietekas

Dēliņurga ir neliela, 6 km gara Mazās Juglas > labā krasta pieteka Suntažu pagasta rietumos. Sākas no mežu meliorācijas grāvju sistēmas pagasta ziemeļrietumos, plūst dienvidrietumu virzienā pa Ropažu līdzenumu. Augštecē un vidustecē upes gultne pārrakta, regulēta. Lielākā pieteka ir Ķoderurga (Ķoderīte), kas sākas Lielkangaru purvā un tuvējo mežu hidromeliorācijas sistēmā. Savu nosaukumu Dēliņurga ir ieguvusi no Dēliņu mājām pirms upes ietekas Mazajā Juglā. Lejtecē upītes tecējumu samērā maz ir ietekmējuši padomju laiku melioratīvie darbi, tāpēc vietām tā ir visai līkumaina, ar savu dabisko tecējumu. Krasti vietām visai krauji, bebru darbības rezultātā vietām izaloti. Dēliņu mājās savulaik vasarās ir atpūties rakstnieks Jānis Jaunsudrabiņš. (wiki) 

Ķivuļurga, Kalnupīte, lejtecē—Skujupīte ir 16 (20) km gara upe Ropažu un Stopiņu novados. Kritums 20 m, baseins 44,8 km. Nosaukuma pamatā ir līvu vārds "urga" — ‘strauts, maza upīte’.  Upes sākums atrodas Ropažu novadā, meža ielokā netālu no dzelzceļa līnijas Rīga—Ērgļi, starp Bajāru un Kangaru dzelzceļa stacijām.  kritums 20 m, baseins 44,8 km². 

Savu lielāko tecējuma daļu upe tek cauri mežiem, izņemot tās sākumdaļu un atsevišķas vietas pirms ietekas Mazajā Juglā. Upes lielākā pieteka ir Nabiņurga. Pārējās Ķivuļurgā ietekošās upes un grāvji ir pavisam nelieli. 

Upīti šķērso dzelzceļa līnija Rīga—Ērgļi, autoceļš Rīga—Ērgļi (P4), kā arī vairāki sīki celiņi, no kuriem nozīmīgākais ir ceļš no Kākciema uz Bajāru dzelzceļa staciju

Levenstrauts arī Levenurga, Lēvenstrauts, Lēvenurga, retāk Baldiņurga ir 11 km gara Mazās Juglas < kreisā pieteka Ogres novada Suntažu pagastā. Sākas pagasta dienvid-austrumos pie Lauberes pagasta robežām, satekot kopā daudziem meliorācijas grāvjiem un apakšzemes hidroloģiskajām nosusināšanas sistēmām  Upīte tek rietumu virzienā pa Suntažu pagasta dienvidu daļu, šķērso daļēji norakto Suntažu Kangaru osu pauguru virkni. Ieplūst Mazajā Juglā Juglas ciema teritorijā, apmēram 50 m lejpus autoceļa P4 (Rīga — Ērgļi) tilta. Lēvenurgu Juglas ciemā šķērso arī autoceļš V968 (Jugla — Turkalne — Ogre). 

Vēsturiskumi - 

Pirmās ūdensdzirnavas reģistrētas otrajā zweedru revīzijā 1638.g. - 

Plāteres p., Plātere (Vveisensee), O, tv Cpt. ltn. C. Plater, pv Plater.; Lakstene (Hohenheide), U, z (19.gs.); Sauskāju dz., U. īp. R., un I. Upīši (1938); 

Lakstene (Hogenheide), O, tv Ltn. E. Patkull, pv Patkull; 

Suntažu p., Suntaži (Sunsel), 2 O, tv E. Mecke, pv Mecke; Annasmuiža (Bresemoise), O, tv Capt. ltn. A. Hilken; 

Zaubes p., Jaunpils (Jurgensburg), D, tv Būrger von Riga J. Kloten, pv Kloten 
Mellīna 1793 - Kastrānes p., Kastrāne (Kastran), U Vatrāne (VVattram), U Plāteres p., Plātere (VVeissensee), U 
Suntažu p., Ķevelmuiža (Kewel), U Vecķeveļi (Alter Hof Kevvel), U, (A.T.85). 

1469. g. Rīgas baznīcas kapituls izlēņo H. Marenam (Hans Marren) un viņa mantiniekiem divus arklus zemes un dzirnavas pie Suntažu (Suntzel) pils (Rīgas apr.).165 


Mazās Juglas ūdensspēks darbina pirmās elektrības ražotnes Rīgas apkārtnē - Dobelnieku bijušajās Vīzenšteina dzirnavās, Augstpriedēs bijušajā papes fabrikā un Krāģa dzirnavas bijušā Brunsa papīrfabrikā. 

ĢENERĀLIS EDUARDS KALNIŅŠ. (1876.31.12. — 1964.28.6.) 
Ģenerālis dzimis 1876. g. vecgada dienā Rīgas apriņķa Plāteres pagasta Plaužu mājās kā savu vecāku Andreja un Ilzes pēdējais dēls. Plaužu mājas centīgie vecāki iepirkuši 1867. gadā no Lakstenes dzimtskunga fon Loves. Plaužos Eduards pavada bērnību un iesāk pirmās skolas gaitas Plāteres pagasta skolā, kur par skolotāju tolaik bijis Antons Benjamiņš, vēlākais izdevējs. (1965). 

Pirmā pasaules kara laikā 1917.g. vācu armijai pārkļūstot pār Daugavu radās risks Rīgai tikt aplenktai. M.Juglas kaujas 1.-2. IX. novērsa krievu armijas galveno daļu un Rīgas aplenkšanu. saite uz Letoniku. Krastos pie Dobelniekiem brāļu kapi. 

LITERATŪRA - Zariņa A. Viena diena Rīgas apkārtnē. — R.: Avots, 1988. 64 Ipp.. Ceļvedī iekļauti trīspadsmit vienas dienas maršruti pa Rīgas apkārtni. Tie galvenokārt paredzēti kājniekiem un ūdenstūristiem, 

Vērtumi krastos - 

>Upīšu ozols; <Kastrānes pilskalns; <Suntažu muižas pils, baznīca; < publiskā observatorija «Kaltiņi»;  >Ķoderu pilskalns; 


\zīm: E.Brastiņš 1925. pilskalns Kastrānē. \ 

<Reiziķu ozols,; 

<Tīnūži, strēlnieku brāļu kapi (1915); 

OŠU UPĪTE (?) foto: Mēģinājums pētīt augšgalu pirms daudz, daudz gadiem.., airiem starp krastiem vietas nav! 

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

Sateces baseins ( A - Z )- <Abza25 (>Sise; <Ģērdiņstrauts; >Sivēnurga; <Urga7,1*; |Skolasupe <Ogres|; >Ērmaņu urga; <Ežupe (<Robežgrāvis); >Irbupīte; <Kalējgrāvis; >Ķivuļurga20 (<Nabiņurga); >Sidraburga; >Lēģerurga; <Levenstrauts11; >Bērzupe12,4 /Iesalnīca (<Ošupe12,4 (>Dzirnupe (>Āmurupīte)); <Sisiete (>Kaļķupīte; <Paunēnupīte (<Bundulēnupīte)); <Plaudīte5; <Pečorīte2,5*; <Caunupīte //Urdziņa; <Urga; 

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

          


Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš 

Šeit Tu vari ievadīt gan tekstu, gan ievietot attēlus un tabulas, ja ir tāda nepieciešamība. A.L. 

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .