Daugavas lielbaseins ~              ŪDENS LĪMENIS

Latvijas teritorijā                                                  Sākotnējās 2/3 lūdzu skatīt zem valodas BEL.                     Ilūkste  Dubna  Aiviekste  Pērse  O g r e  Mazā Jugla  J u g l a

DAUGAVA - MĀMULIŅA - LIKTEŅUPE -  ROBEŽDAUGAVA - MELNACĪTE - SIRDS DAUGAVA - 

Kā tek straume no dienvidiem un austrumiem, tā arī tai sekoja cilvēki. Kopā ar Upes nestām sēklām izplatījās dzīvība, un dzīve sākās.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
aiz-sprost-ezerikm² 
km³

 DAUGAVA
1005
Latvijā 342
 Veina,
Dvina,
221
 (99)
0,22 Korjakinas purvā 221,5113 km
87 900
Latvijā
24 700
20,45 
Likteņupe...

Daugava - (līvu Vēnalietuvju Dauguvakrievu За́падная Двина́baltkrievu Заходняя Дзвіна, vācu-Dünapoļu Dźwina)  ir Latvijas lielākā upe, iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Baltijas jūras, Rīgas līcī.

Daugava latviešiem ir arī viens no nacionālajiem simboliem, kuru dēvējot par „Daugavu māmuļu”, par tautas „likteņupi”, ievij teiksmās un apdzied dziesmās. MĀMUĻA - upe kuras krastos ienākušās baltu ciltis atrod pārticīgu dzīves vidi. LIKTEŅUPE - gan liktais šeku apmesties paiikšanai, gan aizstāvēt pret svešinieku tīkojumiem kā frontes robežu.  ROBEŽDAUGAVA ir gan taustāmā veidā nedaudz kopīgi ar Baltkrieviju, gan visā tecējumā robeža starp mūsu novadiem - Sēlija ar Zemgali iepretīm Latgalei un Vidzemei.

Daudz aprunātais iztekas jautājums aizvien nav rimies. Jura Zaķa ierosinātais - "Par Daugavas izteku ir pieņemts aptuveni vienu kilometru garš strauts, kas iztek no purva..." (JZ,1989). GARUMS samazinājies līdz 1005 km no 1020 km, nozūdot līkumiem ūdenskrātuvēs. Bet no kurienes skaitlis 1068?, pastāv hipotēze, plašāks apraksts rodams zem BEL.

Gadsimtu satikšanās pie Vec-PIls Augšdaugavā  -foto ceļojums klubiņā

Ziemā Daugava ir lediem klāta, un Rīga bažīgi vēro to: ko tā darīs pavasarī? Kad pazūd ledi un atnāk vasara, Daugava ar savu vēso klēpi kļūst nepieciešama katram. Bet Daugava nav domāta tikai priekam un burvībai vien. Plašajā upē noris arī darbs. No rīta līdz vakaram te kustas cilvēki, un viņiem Daugava ir maizes devēja. Te minami pirmā vietā zvejnieki, kuģinieki, ar saviem dažāda izskata un apmēra kuģiem, laivinieki, spēcīgie ostas strādnieki.                                                                    Aleksandrs Čaks.

Daugavas lielākās pietekas Latvijā labā > krasta - ( A-Z ), (Wiki); 

>AIVIEKSTE; >Aizmata; >Balta; >Bluķupe; >Dīvaja; >Donaviņa; >DUBNA; >Dūbupe; >Greiva; >Indrica60; >Jāņupīte18; >Joņupe; >Kaibala; >Kaupreite; >Ķillupe; >LebģeX; >Leiksna; >Lokstene; >Maltupīte; >Meļņička; >MĪLGRĀVIS; >Nereta46; >OGRE;  >Putānu`upīte; >PĒRSE; >Remte; >Rēvelīte; >Rīterupīte; >Rosica46; >Rudņa26; >Rumbiņa; >SARJANKA; >Skaista; >Tite; >Vecpils grāvis; >Zīmeļa; >Zveņģupīte;

Kreisā < krasta pietekas - ( A-Z );

<Altona; <Barana grāvis; <Bišumuižas grāvis2; <Bērzene; <Borne; <Buldurupe; <Dīriķupīte; <Dzirnupīte; <Eglaine36; <Hapaka grāvis17; <ILŪKSTE53 +Dviete; <Kašurga; <Ķekava; <Laucesa29;  <Lauce33; <Lebjava; <Līčupe; <Mārupīte7,7; <Munda; <Ņega; <Pelīte; <Pikstere20; <Poguļanka24; <Pūķupīte; <Raģupīte; <Robežupe; <Rudzaite; <Šaltupe; <Tabore; <Tīturga; <Varžupīte;  <Viļeika;

Shēma no grāmatas A. Priedītis, Ar makšķeri Latvijas...upēs, 1960.

Ūdenskrātuves - ( A-Z ) Ķeguma ūdenskrātuve # Pļaviņu ūdenskrātuve # Rīgas HES ūdenskrātuve;

Attekas - ( A-Z ) <Barans; <Bieķengrāvis; <Beķergrāvis; >Ceļa Daugava; >Kojusalas grāvis; <Kumiņš; <Ķīlveina grāvis; <Mazā Daugava; <Tumšais`Grāvis (J.V.); >Pilsētas kanāls; <Saka; >Sarkandaugava; <Sausā Daugava; >Vecdaugava; <Zunds /Āzene;


Liela daļa Latgales augstienes, ieskaitot Ješezeru un Dagdas ezeru, notek uz DA pa Asūnīcu nonākot Sarjankā jau Baltkrievijā. Šīs upes un ezeri izvērstā veidā rodami pārejot uz valodu BEL.                                                                           PAPILDINĀTS-23.09.2017. 

DAUGAVA / Zahodnaja Dzwina 423.km, < Dzisna 183 /Dysna (<Drysviatka /Drysviata /Drūkša (Lietuvas-Baltkrievijas robeža) - Drukšiai ez. (<Ryčanka -Riču ezers - Silica 2,1 -Sila ez. (>Čuriška 1,1 -Šenheidas ez.; <Vaļaņišku upe -ez. -Kuriļišku upīte -Beļanu ez.); <Dūnāklis -Akmenīca1,2 /Акмяніца; <voz.Dubra- Stavupe (>Netīrā upīte)); 

SPIEŽAM KARTE - balticmaps,eu - 

377. km ietek > SARJANKA77 -Bižas ezers; kuras sateces baseins Latgales augstienes rītu pusē no augstākās daļas un Rundēnu paugurmasīva gar Dagdas pauguraini un Šķaunes paugurvalni. Lielākās pietekas - >Volčica12; >Deņica11; <Vonogupeite9; <Moļneica11; >Malcenka11; >Čaušica21; >Asūnīca35 /Dagda9 -Dagdas ezers >Narūta9 -Ješezers; -Lielais ASŪNES ez. (>Ormjanka (<Rūbežneica //Borisovkas upe); <Aktica; Pilns baseina pieteku apraksts - lūdzu citā vietā

Latvijas teritorijā Daugava pēc savas izveidošanās gaitas dabiski sadalāma trijās daļās - Augšdaugava, Vidusdaugava un Lejasdaugava. AUGŠDAUGAVA līdz < Ilūkstes ietekai ir sākusi veidoties laikā, kad visa pārējā Baltija vēl atradās zem ledāja. Senielejas izveidošanās paugurainē nosaka tās mūsdienās redzamo formu un līkumus. Nemitīgi pieplūstošie ūdeņi notecēja uz R negaidot ledāja izkušanu. 

AUGŠDAUGAVA

359. KM līdz grīvai, Latvijas un Baltkrievijas robeža. Seko Daugavas pietekas dabiskā kārtojumā, pēc ietecējuma -

(Attālumi pēc I.Luksa mērījumiem kilometra topokartē - "Ar laivu Latvijas ūdeņos" 1991).

Daugavas PIRMĀ pieteka Latvijā ir labā > krasta > Rosica (latgaliešuRaseicabaltkrievuРосіца);

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
caurtece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 ROSICA 46 (15) 70  1,5   228 (111,1)0,05 pirmā pieteka Latvijas teritorijā

Tek Krāslavas novadā un Baltkrievijā (Vitebskas apgabalā), pa maz apdzīvotu apvidu, purvainu mežu. Sākas rietumos no Robežniekiem  Robežnieku pagastā. Pa Dagdas pauguraines austrumu nogāzi tek dienvidaustrumu virzienā un pie Žurilovas šķērso  Baltkrievijas  robežu. Augštece Latvijas teritorijā visā garumā regulēta. Baltkrievijas teritorijā tek dienvidaustrumu—dienvidu virzienā un pie Bihosovas pagriežas uz rietumiem, kur pie Patarniekiem atgriežas Latvijas teritorijā. Ietek Daugavā pie Koškovciem; tur upei ir gleznaina, dziļa, kokiem apaugusi ieleja. Pirms pašas ietekas 1 km garumā ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Skuki Latvijā un Rosica un Bihosava Baltkrievijā.

Lielākās pietekas ir <Berjozovka /Bjarozauka (21 km) un >Savica 12 jeb Ostupe Latvijā. Savicas pietekas - (<Vaicuļevas strauts; <Krutovka);

AUGŠDAUGAVAs sānupes - >Kamenka; <Viata; >Krutovka -Ostrovanas ez., pilskalns; (Seļica); >Ļipka (>Rubežņica; >Glubokij ručei?; ~Kladočki); >Čerņija; <Drujka; >Marku upīte (>Krasnaja rečka; pilskalns); >Kaloda; >Kiseļevcu strauts; <Nikllja; 

342. km, Daugavas PIRMĀ pieteka no <kreisā krasta Latvijā Robežupe 5,6 -, robeža ar Baltkrieviju (iepriekšējo Poliju). Citi nosaukumi - Robiež /Granica /Kumeļupe;

>Pomazina; >Šereņa; 

Kārklu sala Krāslavā, foto - Otīlija Kovaļevska.

 339. km ietek Indrica (arī Indra, augštecē Zaguze //Dzeguze) Daugavas > labā krasta pieteka Dagdas un Krāslavas novados;

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanālskm² 
km³

 INDRICA60 Zaguze92 1,53 purvā (ezerā) 185,0  5,11258 0,053 pagastu robeža

Sākas kā vairāki novadgrāvji augšpus nolaistā ZAGUZES //Astašovas ezera. Augštece līdz Indra ezeram saucas Zaguze (Dzeguze). Līdz Indra ezeram tek galvenokārt austrumu— dienvidu virzienā. Tek cauri Ižūna, Iļdža un Indra ezeriem. Augšpus Iļdža ezera upes gultne regulēta, lejpus tā — lielākoties dabīga, lejtecē — izteikti līkumota kraujos krastos. Upi šķērso dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra, kā arī autoceļi A6P60  un P61. Lielākās apdzīvotās vietas upes krastos ir Astašova un Konstantinova.

Lielākās pietekas  - <Kaļedovka8; <Žukovka7; <Izovas strauts //Gorodiščes upīte7;

 Vēsturiski samērā pastāvīga guberniju
un pagastu robeža.
 Skats uz LOKIEM no laivas vietnē mosties.org.
 VĒRTUMI KRASTOS -
>Laksu pilskalns; >Reiņu pilskalns; >Gorodiščes pilskalns;

Pilns sateces baseins no iztekas - >Indrica60 /Zaguze //Dzeguze; (>Limana upe; <Žukovka7 //Nartišu gr.; <Mazā upīte; -Ižūns; -Iļdžs; -Indrs157,2 m.vjl; (>Malnupe; >Pourišku upe -Lubāns; -Dūņu ez.; -Mazais ez.); <Kaļedovka8 (<Samaņica); <Izovas strauts7 //Gorodišķes upīte; >Lileja -Dortpoles ez.; >Purva ez.; -Dziļais ez.; >Lukštānu ez.; ?<Noviku grāvis);

AUGŠDAUGAVA, sānupes pievienošanās secībā -

>Podgurjes str.; <Varnaviču strauts -Varnaviču ez. -Vilnīšu ez. <Tumšā grava //Tjomnij rov; >Stirna16 -Stirns (>Kuļs- Skradeļu upe); pie Stirna ezera vairāki latgaļu pilskalni;

>Tabaķenka //Pļaviņa; >Peščanka //Zīmeļa; >Ceplīšu upe; <Šaltupe; >Sitņika gr.; >Gņilojn rovok; >Solodka (>Šalta); <Vecbutānu grāvis; <Salaka grāvis; <Bruņinieku upe2,6 (<Melnupīte; >Žukovka); <Piskovatka; <Viļeika12 (>Presvjata; <Melnupīte; >Perebrodje; >Kobilka); 

Viļeika (SILACE; baltkrievuВілейка) ir 12 km gara Daugavas < kreisā krasta pieteka Krāslavas novadā un Baltkrievijā. Sākas no Pļusu ezera Baltkrievijā. Tek galvenokārt ziemeļu—ziemeļaustrumu virzienā. Augštecē upes gultne regulēta. 4,6 km garumā Viļeika ir robežupe. Ietek Daugavā pie Upmales. Lielākās pietekas — <Melnupīte, >Kobilka, >Perebrodje.

>Skaista16 (>Soļanka -Balts); >Florupīte; >Jāņupīte;

 325. km ietek > Skaista Krāslavas novadā. Sākas no Skaista ezera uz Krāslavas un Skaistas pagastu robežas. Tek galvenokārt dienvidu—dienvidrietumu virzienā. Atsevišķos posmos upes gultne regulēta. Upi šķērso dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra un autoceļš A6.

 Lielākā apdzīvotā vieta krastos ir Krāslava. Lielākā pieteka — Soļanka.

>Jāņupīte (>Veiguļu strauts; <Olksna); tek cauri Krāslavai, < krastā Šokolādes kalns - pilskalns.

>Lazaretnaja; >Razboja strauts; <Borne19; >Rudņa26;

 307. km ietek < Borne ([bɔrnɛ]; arī Lielborne) Daugavpils novadā. Sākas no Kirjaņiškas ezera. Pēc 1,5 km tek cauri Kamenkas ezeram, pēc kura Borne 4,6 km garumā ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe. Tek galvenokārt ziemeļu—ziemeļrietumu virzienā pa Skrudalienas pauguraines malu. Augštecē un vidustecē upes gultne regulēta, kritums — 1,3 m/km; lejtecē tek pa izteiktu gravu, kritums — 8,7 m/km. Divas nelielas pietekas (kopgarumā 8 km), baseinā 4 ezeri. Ietek Daugavā pie Lielbornes. Upi šķērso autoceļš P69

Pie Krāslavas, kur mūsdienās Adamovas izziņas taka. Priekšplānā Lazaretnajas upītes ieteka,

304. km ietek > Rudņa 26 (arī Bukupe, Tartaka), augšgalā Būka, Daugavpils un Krāslavas novados.

Sākas pie Bramaniškiem grāvjos Daugavpils novada Biķernieku pagastā. Kritums 56 m. Atūdeņo Latgales augstienes  Dagdas pauguraines dienvidu nogāzi. Augštece līdz Sargovas (Izvaltas) ezeram upes gultne regulēta. Lejtecē Rudņa tek pa dziļu, kokiem apaugušu gravu, daļa ietilpst Daugavas loku dabas parkā.

Pie Tartaka uz upes izveidota dzirnavu ūdenskrātuve Tartaka ezers. Ietek Daugavā Tartaka lokā. Regulēti 10,5 km upes gultnes 1959. un 1976. gados. Upi šķērso dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra un autoceļš A6. Lielākās apdzīvotās vietas upes krastos ir Izvalta un Tartaks.

Lielākās pietekas - <Šaltupe (<Korklu upeite); >Malnupīte; <Lābiņu upeite6; ezerā Būka?

<Poguļanka24 (<Tartaciņa); <Mālkalne; <Mālkalnes avots; Mogiļnij ručej |Krāslavas rajona robeža|; >Balta; >Puniška; >Putānu upīte (>Krjuča); 

JS logo ar saiti uz kartes produktu


KARTES - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Krāslavas rajons, 2009; karte mērogā 1 : 100 000 (kilometrs centimetrā). 

 303. km ietek <Poguļanka [pɔgʊʎaŋka]; arī Saliena, Jaunborne, Olšanka) Daugavpils novadā.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanālskm² 
km³

POGUĻANKA  24Saliena 40 1,7   1,75 80 0,019 

Sākas kā novadgrāvis Kirlišku mežā, tek galvenokārt ziemeļaustrumu virzienā, lejtecē pavēršas uz ziemeļrietumiem un pēdējos 2 km tek paralēli Daugavai. Upes augštece līdz Šlapakiem regulēta, tālāk tā tek pa dziļu ieleju. Ietek Daugavā pie Ritāniem. Upi šķērso autoceļš P69. Lielākās apdzīvotās vietas krastos — Šlapaki, Faļtopi, Jaunborne.

Lielākā pieteka — <Tartaciņa (kreisā, 11 km gara).

<Lazdukalna upīte; >Bondaru upīte; >Koņuša grāvis; <Muravku upīte; <Logovka; >Vecpils grāvis; >Bazneicas grāvis; >Viļušu avots; >Lapsu strauts; <Marjanovka; <Tabore; <Molčanovka; >Meļņička1,4; <Gļinovka;


Raksts par paredzēto un cerēto Augšdaugavas Nacionālo parku no

portāla delfi.

Meļņička ir < Daugavas pieteka Ruģeļu mikrorajonā Daugavpilī, 1,4 km gara. Uzlabota 2014.g. - https://www.daugavpils.lv/lv/451

> Viļušu avots - lielākais Augšdaugavā; foto: Gatis wondermondo.com;

 258. km ietek < Laucesa, arī Latvijas un Lietuvas robežupe (2000 metrus ) SĒLIJĀ.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanālskm² 
km³

 LAUCESA 29  73   122,6 9,58 728 liels baseins

Iztek no Laucesas ezera uz Latvijas un Lietuvas robežas (pēc citiem avotiem no Griežta ezera pie  Zarasiem). Pēc iztekas 2 km garumā ir Latvijas un Lietuvas robežupe. Trešdaļa baseina Lietuvā, pēc platības lielākā <kreisā pieteka. Lielāka teces daļa Latvijā, Daugavpils rajonā. Tek pa Augšzemes augstienes Laucesas pazeminājumu. Līdz Kumpotas  ietekai upes gultne dabīga, stipri līkumota, vidustece līdz Kalkūniem regulēta (1975.g.). Krasti mežaini, vietām purvaini. Ietek Daugavā Grīvā. Upi šķērso Daugavpils—Viļņas dzelzceļš un autoceļš A13.

Visas pietekas - Laucesas //Smelinas ez. ( Ilgas upīte - Ilgas ez. - Odenes strauts)- (>Grendze; <Medums; <Pakrāce11 -Sventes ez. [mirkrotopo]; >Kumpota29,8 (>Skirna //Vilenka6; >Straumene5; <Priduleja); >Melnais gr.; <Krastupe /Berkeneļu purva gr. (Hedvigas ez.-Strautupe2,1); >Jāņupīte14 (>Kumbule18 (>Černij ručei)); >Zeļenka; >Karčemnaja rečka); <Laucesa29;

Berķenele < krastā ir Jāņa Pliekšāna-Raiņa skolas vieta, pirmā dzejoļa uzrakstīšana; tagad muzejmāja

A.Birkerts, Raiņa dzīve 1938, /../ No miestiņa iespaidiem zēnam atmiņā iespiežas lieli plūdi. Pansija atrodas pie pašas Lauces upes ietekas Daugavā. Zēns sajūsmināts par plūdu skaistumu. Tie, tāpat kā Randenē, ilgst divi nedēļas, apņemdami plaši visu apkārtni. Liels notikums ir tilta būve Grīvā pār Lauces upi. Zēnam tilta būve tā iespiedusies atmiņā, ka dzejnieks visu mūžu atceras vai visus sīkumus. 

Kumpota (lietuviešuKumpotė) ir Laucesas > labā krasta pieteka Daugavpils novadā un Lietuvas Utenas apriņķī

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanālskm² 
km³

 KUMPOTA 30 (17) Vilenka? 59,9    3,0 168  

Sākas mežainā apvidū austrumos no Kirklišķiem Turmantas seņūnijā. Tek ziemeļu virzienā līdz Latvijas robežai, kur pagriežas uz austrumiem. Augšteces nosaukums līdz Mazajam Kumpotim ir Vilenka. 5 km garumā no Grendzes līdz Lielajam Kumpotim Kumpota ir Latvijas un Lietuvas robežupe. Pēc Lielā Kumpota pagriežas ziemeļu virzienā, kur lejpus Birķeneļiem ietek Laucesā. Upes augštece un vidustece līdz Kurcumam  regulēta, iztaisnota. Lejpus Kurcuma tek pa izteiktu ieleju (kritums līdz 3 m/km). Šķērso vairākus ezerus: Saloču ezers  (Lietuvā), Grendzes ezers, Mazais Kumpotis, Lielais Kumpotis (uz robežas), Zemgales ezers. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Grendze  un Zemgale. Lielākās pietekas ir > Skirna, > Straumene, < Priduleja. Regulētāju 10,69 km?

255. km >Šuņica -Šuņezers (Čornaja); <Osinovka /Asinauka 4,8 (>Baložu upīte (<Bajāru gr. >Strazdupīte); >Bezvārdis; <Līlenfeldes upīte (<Elkšņupīte)); Randene - Raiņa bērnu dienu Daugavmala.

Vasara, vasara, - Balts pa zaļu - Paskraidās, padzenas, Plaukš! iekš upes! 

<Talkaņa; >Jaunušānu upe -Ļūbasts (<Šoltupe; >Ožupe); <Žīda grāvis; >Leiksna //Līksna;

ietek <Silupe13 (<Jāņupīte; >Pičuļupīte; >Purvinieku upīte; >Perliške; <Kanceuhas leja); kurai vietvārdu datubāze piedāvā virkni kroplīgu nosaukumu - Meļņička (augštecē), Sudmaļupīte (vidustecē arī), Šilupka, Vidovka (vidustecē arī), Vizovka (vidustecē arī); 

VĒSTUREI -Bet pastāvīgās sadursmes, kas Dinaburgas pils apkaimē norisinājās starp ordeņa bruņiniekiem no vienas, leišiem un krieviem no otras puses, ārkārtīgi traucēja Rīgas tirdzniecību. Tādēļ Rīgas pilsoņi griezās pie Lietuvas lielkņaza Ģedimina ar ierosinājumu, kas varētu nodrošināt mieru. 1338. gadā ordenis noslēdza ar Ģediminu līguma, ar kuru zemes uz rītiem no Aiviekstes upes pārvērta neitrālā joslā, kurā norisinājās brīva tirdzniecība starp bruņiniekiem un rīdziniekiem no vienas, krieviem un leišiem no otras puses. (1937) 

VIDUSDAUGAVA

Sākot ar lēzenu ieleju iepriekšējā posma deltā, līdz jaudīgākajām krācēm un Austrumeiropas iespaidīgākajam kanjonam. Saņemdama lielākās pietekas > labajā krastā, aiz Aiviekstes nomainās Latgale ar Vidzemi, pretī viscaur stiepjoties SĒLIJAI < kreisajā krastā.

241. km ietek Leiksna (arī Līksna, Liksņanka) Daugavas > labā krasta pieteka Daugavpils novadā.      PAPILDINĀTS-12.07.2017.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanālskm² 
km³

 LEIKSNA48 79 1,68    13,29 km303 0,058 

Sākas purvainā mežā austrumos no Meža Ļāperiem Ambeļu pagastā. Augštecē līdz Biķerniekiem tek dienvidu virzienā, pēc tam pagriežas uz rietumiem un turpina līdztekus Daugavai. Augštece līdz Makareņatai regulēta, zemāk — dabīga, līkumojoša. Pēdējos 15 km upes kritums ir tikai 0,3 m/km. Ietek Daugavā pie Līksnas. Upi šķērso dzelzceļa līnijas Daugavpils—Rēzekne un Krustpils—Daugavpils, kā arī autoceļi A13 un A6. Lielākās apdzīvotās vietas upes krastos ir Biķernieki un Līksna. Regulētāju km -56,35?

Lielākās pietekas - >Auksteņa (13 km); <Kapustņica, >Lielais Veipiets, >Lielā Muša 8; >Mazais Veipiets, >Olksna, <Strope9;

>Leiksna47 //Līksna (>Lielā Muša8 (<Mazā Muša); >Jurčiha grāvis1,78; >Strope2,53 (>Omūta; >Veižalka); <Ceistopura grāvis1,1;  >Lielais Veipiets7; <Kapustņica7; >Mazais Veipiets4,35; >Olksna; >Auksteņa13; >Molupes grāvis,2,39);

>Kosines grāvis - Koša ez. >Ķirupe?;

233. KM. < pieteka ILŪKSTE (citos avotos Dviete), taču ne Berezovka... pilns apraksts atsevišķā lapā; Lielākā upe SĒLIJAS galā.

>Longa; >Greiva; >Joņupe //Ivane (>Šaušupe (<strauts)), strauta tuvumā Nīcgales Lielais Baltais akmens.

209. km < ietek Eglona, saukta arī Eglūne33 (36). Sākas Aknīstes nolaidenumā pie Dominiekiem. Augštece iztaisnota un savienota ar Vilkupi. Ietek Daugavā pie Dunavas. Lielākās apdzīvotās vietas krastos: Dunava, Tadenava. Lielākās pietekas: Bērze, Lāčupīte, Grīvīte, Riteniška. Vilkupes savienojums ir vēsturiskais hercoga Jēkaba ūdensceļa kanāls. Varslavāni - Jāņa Pliekšāna dzimšanas vieta Grīvītes satekā. 

Sateces baseins no iztekas - |pārtece uz Dienvidsusēju|, (<Bērze /Caunupīte (>Rātupīte (>Rītupe)); Lāčupīte8 [7.06] (>Cīruliņa; <Dzirnavupīte); >Grīvīte; >Riteniška; <Akmeņupīte; >Olāja upīte8 (>Cārpeja gr.));

>Silupeite3 (<Dimantu gr.); >Gumerte5,6; >Kaupreite; >Jersikas ezera noteka? kas, bez sava vārda?!

206. km Ploņu sala, arī Jersikas sala; pirmā lielākā sala no augšteces, administratīvi piekrītoša SĒLIJAI. Garums 1,8 platums 0,5 km, virsa 6 - 11 m virs Daugavas līmeņa. ilgstoši apdzīvota. Izveidojusies uz dolmīta pamata kuram šeit robeža. Agrāk bijusi garāka, vēl nesen pazudušas sēres un saliņa lejpusē, dēļ smilšu grābšanas padomju laiku beigās (Eberhards2001). 

1230.gada regestā (dokumenta satura īsā atstāstījumā) nākošais Rīgas bīskaps Nikolajs apliecina, ka Visvaldis dāvinājis Daugavgrīvas klosterim Vilku salu ("Wolfefolm") Daugavā (laikam tagadējo Ploņu jeb Jersikas salu) un zemi starp divām upītēm, proti, Līksnu un "Redzam" (Riešu ?) un "Caffer" (Kāšu ? Stropu ?) ezeru (Anspaks1996).

202. km >Jersikas pilskalns; >Izteka; <Skujupīte; >Grīva; <Spiču grāvis;

191. km > DUBNA120 (>Feimanka72; >Oša62; <Sauna43; >Jāša28; <Kalupe32); pilns apraksts atsevišķā lapā; 

< Vandāni — tur atrodas pārceltuve uz Līvāniem. Dignājas «Jaunzemjos» mežsarga ģimenē 1876. gada 13. janvārī dzimis latviešu rakstnieks J.Akurāters. lepretim Trepes stacijai Daugavā atrodas augšējā Klaukavas krāce, kas aizņem visu upes gultni. 1 km uz leju ir otra krāce — Lejas Klaukavas krāce. Laivu ceļš iet gar Daugavas kreiso krastu. Pa kreisi no ceļa plešas lielais Kraukļu purvs (300 ha). 3 km tālāk Daugavā ir 1 km gara smilšu sala. Vairāk uz leju Daugavā ir lieli akmeņi un smilšu sēres, t. s. Gļinovka. 3 km tālāk Daugava sadalās divos zaros un izveido divas lapu kokiem apaugušas salas — 1 km garo Auzānu salu un 2 km garo Ābeļu salu. (AZ1960) Te peldējumu beidza "Aifur2001".

<Meņķa upīte; >Silupīte4; >Teļu gr.; <Slīterānu upīte; <Drēģu gr.; <Reiņupīte; <Jesperu gr.; >Vilbaudīte (>Zaķu gr.); <Saulītes gr.;

>Nereta46, > labā krasta pieteka Krustpils novadā; 

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanālskm² 
km³

 NERETA 46 Narača 41    21,26 km 574,4 0,13 

Baseins zarojas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, vairāki lieli purvi. Pieteku pietekas atūdeņo lielā Teiču purva dienvidu daļu. Izteikta ieleja lejastecē no Vīpes. Risinot Lubāna plūdu novēršanu, visā nopietnībā bija paredzēts nolaist tā ūdeni pa Neretu izrokot 75 km kanālu... Lielākās pietekas >Ataša 27 /Nikāzis; >Ūdze 29 //Odze (>Apozole11); >Sokaža6; 

>Šumanu strauts; Ābeļu salu grupa, < atteka Tumšais Grāvis {Jūlijs Vanags197?}; >Rogāļu strauts, akmens, avots;

<Barana gr. (<Liepu purva gr.; <Naudas grāvis {teika});

>Dārzupīte //Asote; Daugavsala- >Mazā Daugava (>Donaviņa);

169. km, sākas Sakas sala, < atteka Saka ar pieteku Ziemeļsusēju.  Otrpus Sakas redzama Daugavas lielākā sala — Vidsala, kas ir apdzīvota. Sakas ieleja ir zema, tāpēc palu laikā stipri pārplūst, nogulsnējot apkārtnē smiltis. 

<Saka sānupe vai atteka, 7km gara ar 2 m kritumu savāc 569 km² baseinu ar gada noteci 0,14 km³. Gultnes platums 45 - 110 metri (pēc A.Zīverts). Ietek <Pelīte; <Rudzaite; Pati Pelīte ir sena atteka kuras veidotajā sensalā izaugusi pilsēta, nu galīgi nevietā! Izrakts arī karjers. Rudzaite 14 km gara, regulēta 12 km 1938.g. , dzelzbetona caurtekas būve tad izmaksājusi Ls.- 11.tkt.


Kaupres pilskalns Ābeļu salā, foto: Gatis wondermondo.com

Ziemeļsuseja (arī Mazā Susēja) ir 52 km gara Daugavas < kreisā pieteka Jēkabpils  un Salas novados SĒLIJĀ.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanālskm² 
km³

ZIEMEĻSUSEJA53
 Mazā Suseja 40 Landzāni
111,5
 34,69 km532
  hercoglaikā `Robežupe`

Sākas satekot novadgrāvjiem Zasas pagastā ZIEMeļos no Akmeņārēm. Pats augšgals mūsdienās iesaukts par "Landzānu upīte". Tek pa Aknīstes nolaidenumu caur plašo Dignājas Lielmežu līdztekus Daugavai (wiki). Ietek Daugavas attekā Sakā lejpus Salas. Upe regulēta visā garumā jau 1930.-os gados, padomju laikā atkārtoti, baseinā veikti plaši meliorācijas darbi. Upi šķērso autoceļi P75 un P76. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Ošāni un Sala. Baseinā ievērojamie ezerriekstu ezeri, vairāki purvu liegumi - saite dap vietnē.

Lielākās pietekas - <Podvāze20; <Piestiņa15 (<Melnupīte); <Zasa14; <Aldaunīca11; <Vārzgūne5 (>Ērmīte; <Bērzupīte); <Vīpīte; <Ridupīte 6 km;  >Biržupes kanāls 9 (?); mazākas - <Rāviju gr.; >Liepu purva grāvis; >Stirnu gr.; >Bišu gr.; <Landzānu upīte?;

Zasas dzirnavas, U, M, w, v, z, īp. V. Stukuls (AT85).  Pirmā pasaules kara laikā radās izdevīga situācija lai aizgāžot upes straumi appludinātu vācu karaspēka pozicijas. Tā arī palika - ilgi pēc kara par to atgādīnāja nokaltušie koki ainavā.

Zasa, Zasas upe, Sudmalu upe < kreisā augšgala pieteka, tek caur bijušās muižas parku, un dzirnavām. Varbūt 14 km gara...

Aldaunīca (arī Aldaune, Aldauniece, Aldaunīte, augštecē — Jaunaldaunīca, lejtecē — Vecaldaunīca) ir Ziemeļsusējas < kreisā pieteka Jēkabpils novadā. Sākas pie Zasas novadrgrāvjos, tai skaitā arī Skrīveru ezera novada, plūst pa Aknīstes nolaidenumu. Augštecē tek austrumu —ziemeļaustrumu virzienā, gultne vairākkārt regulēta. Pie Sudmolu meža, kur upe pagriežas uz ziemeļrietumiem, izveidots 1,8 km garš pārrakums (Jaunaldaunīca), pa kur lielākā daļa augšteces ūdens novadīta uz Ziemeļsusējas augšteces pieteku Zasu. Lejtecē plūst pa mežainu, purvainu apvidu, uzņemot apkārtējo purvu ūdeņus. Daļa lejteces ietilpst Ābeļu dabas liegumā. 47,7 km[]; 

Podvāze, raksta arī Suseika, Pudveize (vai ? Klauce), arī Biržupe, ir Ziemeļsusējas < kreisā pieteka Salas un Jēkabpils novados. Klaucānu un Priekulānu ezeru noteka 96,6 m vjl., garums 15 km, kritums 18,7 m, baseins 128 km (LKV38). Gandrīz visā garumā (izņemot nelielu posmu pie Biržiem) upes gultne regulēta. Bērziešu upe tek Nomavas purva austrumu malā, pa grāvju tīklu uzņem purva un Nomavas ezera ūdeņus, ietek Priekulānu ezerā. Biržupes grāvis savieno Podvāzi ar Dienvidsusējas baseinu (tā izskatās kartē!-wiki). Lielākās apdzīvotās vietas krastos: Dubulti, Birži. Upi šķērso autoceļš P75. 14,6 km, 16.8 m, 121,4, 0,033; Dabas liegums - saite DAP vietnē

Biržupes grāvis (arī Biržupes kanāls, augštecē - Bērzu purva grāvis (kļūda) ir 9,0 km gaŗ bijušā šaursliežu dzelzceļa trase; Podvāzes < kreisā pieteka Viesītesun Jēkabpils novados. Iztece - no Sūpes purva (wiki). Ietek Podvāzē uz austrumiem no Slapjo salu purva (liegums-saite DAP). Plūst pa mežu masīviem, to nešķērso valsts autoceļi un tā krastos nav lielāku apdzīvoto vietu. < Misupe, grāvis pie Misupes mežsarga.

Piestiņa ir Ziemeļsusējas < kreisā pieteka Viesītes un Salas novados. Piestiņas baseins atrodas Sēlijas paugurvaļņa austrumu pusē, kurā ir daudz purvu un purvainu mežu. Sākas no strauta Vārnavas dienvidos Viesītes pagastā un, uzņemot ūdeņus no Vārnavas purva, izveidojas par upi. No purva plūst austrumu virzienā, uzņemot ziemeļu pusē atrodošā Lielā Ļevāna purva, dienvidu puses Švēriņu purva ūdeņus un šķērso Salas pagastu Salas novadā, turpinot tecēt austrumu virzienā un uzņemot ziemeļu pusē atrodošā Žēvaldu purva ūdeņus. Tad pagriežas ziemeļaustrumu virzienā un plūst līdz tajā ietek Melnupīte un turpina tecēt austrumu virzienā, uzņemot Gargrodes purva ūdeņus ziemeļos un strauta, kas iztek no Biržu karjera dienvidos. Turpina plūst uz ziemeļaustrumiem, uzņemot Vēžu purva ūdeņus dienvidos un pie Ošāniem ietek Ziemeļsusējā. Upes gultne regulēta, tā ir 15 km gara, gada notece 0,023 km³, kritums 15 metri. Lielākā pieteka ir Melnupīte (8 km, kreisā). Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Vārnava un Ošāni. 15 km, 15 m, 82 km, 0,023; 

/Jēkabpils/ - Ābeļu dzirnavas, Dienvidrietumu virzienā no tām, Susējas upes tuvumā, saskatāmi vairāki agrā dzelzs laikmeta uzkalniņu kapi ar vidējā dzelzs laikmeta pēcapbedījumiem, bet pāri ceļam, Priednieku māju tuvumā, var redzēt vēlā dzelzs laikmeta uzkalniņu kapus ar kapu valni aiz tiem. Turpat aiz mājām lielceļu šķērso Mazā Susēja. Tuvu ietekai tā dziļi iegraužas dolomītos un veido skaistas krastu ainavas. (AZ1960) 

Kārklupīte, Kārkleja, arī Zeļķu grāvis, ir 4 km gara upīte, Daugavas > labā krasta pieteka. Cits Zeļķu strauts ir atzīmēts 1790.g. kartē.

Kārklupīte sākas, satekot diviem strauteļiem Zeļķu līdzenumā Daugavpils—Rīgas šosejas labajā pusē pie Spunģēniem. Šķērso Daugavpils—Rīgas šoseju un tad tek gar Krustpils—Jelgavas dzelzceļa uzbērumu līdz Daugavai, kur ietek pirms Zeļķu tilta pār Daugavu. [pieņēmums] - Sākotnēji, pirms dzelzceļa izbūves Kārklupīte bijusi Lukstupes augštece, aptuveni 2 km garš posms. Pārējo posmu Kārklupītes veido mākslīgi izrakts grāvis, to starpā arī novadgrāvis — 2,5 km posms no Velvītes līdz Daugavai, pa kuru Lukstupes augšteces ūdeņi tika novadīti uz Daugavu. Par to, ka sākotnēji bijusi kāda dabiska ūdenstece, liecina arī 1897. gada tautas skaitīšanas materiāli, kuros upīte tiek saukta kā "руч. Карклея" (wiki). Tostarp tālaika kartēs tamlīdzīga nosaukuma nav.

<Pelīte; <Rudzaite; <Pūķupīte -Vīķu ezers (Vīķupīte; Akmeņupīte; <Kameņu gr.); <Plānleja; <Plāteru upīte [Sēlpils Spietiņu apmetne];

146. km > AIVIEKSTE, kura formāli bijusi robežupe kopš Altmarkas pamiera (1629), faktiski NEKAD ne novadiem, ne valstīm! Tikai pirmajos km kopš 1661.g. Olivas līguma, turpinoties tālāk uz Z pa Pededzi.

> Aizmata //Skanstupīte (<Maiļupīte); Toties nelielā Skanstupīte, kas atdala Vidzemi un Latgali, kādreiz atdalīja arī divas pilsētas - Gostiņus un Pļaviņas. Starp Lielo ielu un Daugavu šalc nepilnu metru augstais Skanstupītes ūdenskritums. Turpat pie Skanstupītes ietekas Daugavā atrodas arī 17. gadsimtā zviedru valdīšanas laikā celtais nocietinājums - Zviedru skansts (Aplis2006). Sākas Pļaviņu ūdenskrātuves ietekme. Pilsētā no Kaķkalna uz Daugavu gar ūdenstorni steidz Torņupīte. 

134. km < Pikstere20 (>Rimšānu grāvis; >Baltiņupīte; >Saukupīte); 

Pie Piksteres 1915.g. 19. septembrī sāka veidoties nocietinājumu līnijas un pozicijas, tā sauktā "Piksteres fronte" (Peniķis1939). 

>Rīterupīte (>Urga); <Dzirnupīte /Staltānu upīte; > Elena;

118. km > PĒRSE; pilns apraksts atsevišķā lapā; <Altene; <Bajārupīte (Ļavānu grava); >Apšupīte; >Ziedupīte, Mežziedu pilskalns; 

43 (189). Ķegums mani pavadija / Rezna mani sagaidīja, / Ai, Parumba, velamate, / Ta gaid' manu dveselit. 327K43. 

LEJASDAUGAVA

Liktenīgākais dižās Upes lejasgals izkļūstot no klinšu kanjona pāri smiltājiem caurtekot jaunākajai sauszemei ieplūst Rīgas līcī. Arvien Vidzeme labajā krastā pret SĒLIJU kura mainās ar Zemgali. Vēsturisko sadursmju artērija, pirmā pasaulskara frontes līnija. 

103. km ietek LauceDaugavas < kreisā krasta pieteka Jaunjelgavas novadā.                                                 PAPILDINĀTS-29.06.2017.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanālskm² 
km³

LAUCE33 (36)  57,5     7,29 km206  projektētais apvadkanāls

Sākas purvainā apvidū Sēlijas paugurvalnī austrumos no Mazsunākstes. Tek ziemeļrietumu virzienā pa Taurkalnes līdzenumu, vidustecē un lejtecē — pa Lauces ieleju līdztekus Daugavai. Ietek Daugavā lejpus Pļaviņu hes. Upes augštece līdz Jelgavas—Krustpils dzelzceļam regulēta 1988.g., bijušajās Lāčpurva pļavās izveidota dīķsaimniecība. Daugavas senielejas atzars pie Seces varēja kļūt par spēkstacijas apvadkanālu projekta variantā lai saglabātu Staburagu. Upi šķērso Jelgavas—Krustpils dzelzceļš un autoceļš P76. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Sunākste un Sērene.

Lielākās pietekas ir >Kazupīte, >Secene, <Ellīte. 

Vēsturiski kļūdaini (arī Laucesīte, agrāk Sece, Sezze) nosaukumi. Cirkulē augšgalā `Sonata`?

Visas pietekas - >Nātraine, Nātraines dīķis; >Kazupīte; >Secene (>Krūtupīte (>Klista grāvis -Aklis); <Mežziedu upīte; >Miglu grāvis); <Ellīte (>Kučpintu`upīte); vēl 18 sīkas pietekas 35 km kopgarumā (A.P.) 

foto Daugavas 3. pakāpes pieteka KRŪTUPĪTE pie Seces Vecās skolas

98.km >Karikste; 97.km >Ašķere; >Kraukļupīte; <Vecsērene; >Aizkraukles pilskalns un Spīdalas taka

94. km > Dīvaja (Brasla24 + Maizīte14 (<Pulksteņupīte)); 93.km >Ķīsums; 91,0.km <Plieņupīte; >Plēšupīte; 

Dīvaja (arī Skrīve) ir Daugavas > laba krasta pieteka Skrīveru novadā. Sākas pie Skrīveriem satekot Braslai un Maizītei. Tek pa dziļu un krāšņu gravu, kuras stāvos krastus saposmo sāngravas. Ietek Daugavā pie Klidziņas iepretī Jaunjelgavai. Dīvajas krastā atrodas Skrīveru pārtikas kombināts, lejpus tā izbūvēta mazā hes. Gar upes krastiem ierīkotas vairākas tūristu takas. Pavasara palos upe piemērota laivu nobraucieniem, īpaši ja labvēļi parauj vaļā aizsprostu. Upi šķērso autoceļi P32 un A6

<Griķupīte1,2 {teika}; <Žīdupīte; 

84. km <Vitkops //Alstiķe //Forellen; <Sienapurva upīte; Kazmažkas straumeX; <Dīriķupīte; 78.km <Kašurga4 (>Saltais gr.); >Rite; 

Jānupe — Daugavas l. pieteka Ogres raj., zviedru laika kartēs — Jannelgrawe. Acīmredzot tas ir antroponīmiskas cilmes hid (L.B.1991) 

>Slabatiņa*; >Temuļupīte*; >Uiču grāvis*; >Rēvelīte5,7 (>Spilve); 

74,5.km >Kaibala16 (<Gribuļupīte (>Līčupīte*); >Kraukļupīte (KleibiņaX*)); >Burdzenu strauts* (>Āķu str.*); >Zveņģupīte (>Īdavas upīte); >Nabadze*?; 

72.km >Rumbiņa; >Remte (<Gaujiņa); 68.km >Graužupīte -Dangu purvs*; 67.km <Ņega10 (>Šīrmeļupīte); <Pienupīte; <Ķonupe;
* visi augstāk ar zvaigznīti atzīmētie nosaukumi nāk no Lievārdes novada grāmatas.
59.km >Ķillupe; 57.km atteka <Veide (<Līčupe /Tome; <Čurkstupīte; <Nabe);

Apmēram divi km no Daugavas krasta sausā vietā, priežu silā, nelielā paaugstinājumā no zemes izsitas vairāki avoti, radot nelielu upīti ar nosaukumu Līčupīte. Tā ietecēja Daugavā. Uzceļot aizsprostus, radās iespēja ierīkot vairākus zivju dīķus ar svaigu, vēsu ūdeni, kas nepieciešams zivju audzinātavai - perinātavi. Uz cēla perinātavas un personāla ēkas. Pārziņa mājas augšstāvā bija izbūvēta sevišķa istaba. Tā bija rezervēta prezidentam K.Ulmanim. Viņš Tomes iestādes istabu un apkārtni diezgan bieži izlietoja savai atpūtai. Pa kluso un skaisto priežu mežu prezidents mīlēja staigāt; apkārtni viņa uzturēšanās laikā stingri apsargāja sevišķa sardze. Par visu to zināja tikai nedaudzi; šādās prezidenta atpūtas dienās man gadījās vairākas reizes viņu satikt.Vecmuižas virsmežziņa Kārļa Kuka atmiņas.

Karūsupe — Daugavas kr. pieteka Ogres raj. Senajās kartēs Šī upe dēvēta par Karussbach. Hidronīma pamatā ir zivs nosaukums karūsa, karūse 'die Karausche (Carassius vulgaris)' ME II 165. ŠI sakne ir reģistrēta vairākos Latvijas un Lietuvas hidronlmos: Karūs-ezers Dundagā, Karūsene atteka Vaidavā, Karūzis ez Mārcienā, liet. Karošas ez, Karosupis v EŽ 148. 

 Dobelniekupīte — Daugavas l. pieteka starp Ķegumu un Ogri Ogres raj., kas savu vārdu ir aizguvuši no zemniekmājas nosaukuma Dobelnieki Rembatē. (L.B.1991.)

Ežupīte, biijusi Kaparāmura ezera noteka caur Lielajiem vārtiem zem Dinaburgas dzelzceļa. (V.Vileruša), iespējams, bet tepat tek uz Mazo Juglu gan Ežupe, gan Robežgrāvis. Kas pēc nosaukuma būtības ir viens un tas pats. 

Lai padziļinātu Daugavu pie Rīgas, padarītu upi straujāku, neļautu izveidoties šķēršļiem un lai pasargātu pilsētu no plūdu briesmām, jau kopš XVII gs. beigām Daugava tika ierobežota ar vairakiem dambjiem. (Ilga Grasmane, Daugava un Rīgas eksports XVII.gs.,1973). Daugavas ūdensceļa tīrīšana galvenokārt sastāvēja no akmeņu spridzināšanas un izcelšanas. Kopā vairāk par 30 000 akmeņu.

>Urga; 52.km >OGRE; <Brantupīte; >LebģeX; 48.km <Kausupe (<Vilpīte; <Silupīte); <Raģupīte; <Varžupīte; 

Varžupīte ir Daugavas kreisā pieteka Daugmales pagastā. Sākas pārpurvotā apvidū uz dienvidrietumiem no Daugmales ciema. Augštece ar grāvjiem savienota ar Meitupes pieteku Jukumstrautu. Ietek Daugavā pie Daugmales pilskalna. Varžupīte daļēji novada kreisajā pusē esošā kūdras purva ūdeņus. Nav vārdā nosauktu pieteku. 

25. km straume dalās žuburos - >CEĻA DAUGAVA (>JurupeX; >Bluķupe); 

<SAUSĀ DAUGAVA - <Bērzene (>Melnais strauts; >Meitupe (>Jukumstrauts); >Ēturga; <Pūķupe); 

Ķekava (vietējībā Ķekaviņa, augšgalā Bakāne) ir Daugavas < kreisā pieteka Baldones un Ķekavas novados. 

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

m vjl.
kanāls
km² 
km³

 ĶEKAVA2930,5
A Baldonei virs 30  19,76 km168,6
hercoglaika ceļš

Sākums A no Baldones satekot regulētajām nosusinātā Skurbu purva notekām <Bēčupītei un >Bakanei. Tek pa Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumu, pie ietekas pa Tīreļu līdzenumu. Augštecē un vidustecē pārsvarā tek pa mežainu apvidu ar zemiem purvainiem krastiem. Ietek Sausajā Daugavā pie Ķekavas miesta. Pie Baldones izveidojusi izteiktu ieleju?. Pie Pukstiņu tīreļa un Jenču pļavām tece pagriežas uz Z. Te atzarojas Upmalnieku grāvis, kas to savieno ar Misu. Cits savienojums ar Misu arī Daugavas—Misas kanāls, kas pievienojas upei zem Rīgas apvedceļa  A5 un palu laikā novada uz Misu Ķekavas un daļēji ? arī Daugavas   ūdeņus. Lejtecē ietekot Daugavas ielejā krasti augstāki, kritums atļāva ierīkot dzirnavas. Meliorācija 1936. un 1971. gadā ietekmējusi 2/3 upes garuma. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Baldone un Ķekava. Upi šķērso autoceļi A5A7P89, P91

Lielākās pietekas: Sūnupīte (8 km); Butleru strauts; Zites strautsMelnais strautsĶežupīte2,7.

Pāvils Rozītis - Dzenis izkalis koka krustu, / Ķekava kā čūska slīd; / Ūdens pilns ar alkšņu rustu - / Vizuļo un salti spīd.

foto: Jānis Mežulis, Ķekavas upīte Baldonē 

Bēčupīte (arī Alkšņu strauts?) ir bijusī Ķekavas < kreisā pieteka Vecumnieku un Baldones novados. Sākas pie Ģediņkalna Upītes silā. Tek pa Baldones-Vecumnieku paugurlīdzenumu. Ieteka pirms Garā sila. "Gultne visā garumā regulēta. Upes baseinā plaša mežizstrāde" (wiki). 

Ķežupīte ir pirmā Ķekavas > labā pieteka Baldones novadā, 1,5 km gara. Sākas dienvidos no Kazu kalniem, novada Dūņpura slapjumu. Augštece regulēta, vidustecē tek pa mežainu apvidu Baldones pilsētas teritorijā. Upi šķērso autoceļš P91 (Rīgas iela). 

Par Ceplīšu upīti saukts kilometru garš grāvis novada Ceplīšu purva slapjumu Baldonē

Zites strauts bija < kreisā pieteka Baldones novadā. Sākas bijušā Sites purva grāvjos pie autoceļa A7 ziemeļos no Vārpām. Gultne visā garumā regulēta, krastos meliorēti lauki, lejtecē Plasa un mežs. "Upes gultne ir mīksta, klāta ar smilti, makrofītiem, brūnām dūņām" (wiki).

Melnais strauts bija < kreisā pieteka Baldones novadā. Sākas bijušā purva grāvjos austrumos no Vārpām. Gultne visā garumā regulēta. Ieteka caur bijušo Niedrpurvu pa Skārstenēm. Augštecē un lejtecē krastos meliorēti lauki, vidustecē - mežu masīvs.

Daugavas—Misas kanāls ir hidrotehniska būve Ķekavas novadā. Kanāls izbūvēts 1970. gados, lai novadītu uz Misu, ko intensīvi izmantoja Olaines pilsēta komunālajām un rūpnieciskajām vajadzībām ņemot ūdeņus no Ķekavas un Daugavas. Kanālā ieplūst apkārtējo novadgrāvji, bet tam nav noteikta ūdensgūtnes baseina, jo izrakts pāri ūdensšķirtnei. Sākas no Ķekaviņas augšpus Putnu fabrikas, ietek Misā augšpus Plakanciema. Kanālu šķērso autoceļš A5, pie kura ierīkota pārsūknēšanas stacija (jauda līdz 4 m³/s). (wiki) 

< Butleru strauts regulēšanas laikā saņēmis arī Dobupi, kura tāpēc vairs nav Ķekavas pieteka. 

Sūnupe (arī Suņupe, Sūnupīte) ir bijusī > labā pieteka Baldones un Ķekavas novados. Sākas no Ebes purva Rubeņkalna (Atomkalns 56,0) piekājē. Upes tecējums visā 7 km (7,39) garumā regulēts (1966.1971). Baseina platība 27,5. Nav vārdā nosauktu pieteku. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Pulkarne un Sūnupes. Upi šķērso autoceļi A7 un P89.

<Sausā Daugava (<Ķekava /Bakāne (<Alkšņupīte; <Bēčupīte; <Mellais strauts?; >Sēravots; <Ceplīšu upīte; >Ķežupīte2,7; <Zites strauts; <Melnais strauts; <Upmalnieku grāvis; >Sūnupīte8 /Ķeruļupīte; <Vecā Dobupīte; <Butleru strauts (>Dobupīte); <Daugavas—Misas kanāls));

Aleksandrs Čaks -

Bet pa labi Ķekava caur mežu / Vēsa nāk ar savu valgmi pretī. / Ķekava — starp priedēm un starp pļavām, / Kauto dvēseļu un sāpju upe. 

<Titurga iztek no Titurgas ezera, (loģiski taču?!), tātad garāk nekā kanalizētāju 4,12... Pa dabisko Tāmurgas vietu jau 19.gs. beigās iz-veidots mežu meliorācijas kanāls no Skujeniekiem. (>Ostvalda kanāls6,0 (<Dzelzkalnu atzars4,5; >TāmurgaX); regulēta 1952.g. 4,12km.

Osvalda kanāls

17,2

4,74

4,35

1930.

Sausajā Daugavā, >Lebjava (<Kazpurva grāvis; >Zumpītis);

Vecos rakstos arī - 5. upes, bērzene (s upe) jeb pikstes upīte, kaūsupe, līčgalupe jeb bakanupe, skaī (u) muīžas upite, žīdupite. 6. ezeri, ceplīšezers, duņez., kaüsez.. ķēpez., līņez., pakuļez., pikstes ez. zaļez. (Mercendarbes pagastā)

20,5.km <Olekte6,5; <Mazā Daugava (<Bieķengrāvis (<Bišumuižas grāvis2}; <Ķīlveina grāvis);

Bieķengrāvis, arī Lucavdaugava — Daugavas kr. atteka Rīgas teritorijā, sākas pie Zaķusalas, ietek Mazajā Daugavā, 3,8 km garš. Vietvārda pamatā ir personvārds. (L.B.1991).

15. km >RīdzeneX (?<SpeķupeX; >Dzirnupīte //Smilšu dzirnavu grāvis); Galīgi aizbērta 19 gs. vidū; tomēr tek pazemē - Mākslas muzejs!

<Mārupīte 7,7 (>Māras dzirnavu kanāls6,5; >Bieriņgrāvis; >Tēriņu grāvis; <Mazā Mārupīte); sākās Bieriņu purvā, garums 7,7km. Dabiski ietecēja Daugavas < attekā lejpus tagadējā dzelzceļa tilta. VĒSTURE - Kopš 13.gs. darbina dzirnavas. Apūdeņoja Sarkanā torņa aizsarggrāvi, kur arī bija dzirnavas, tagad rotā Arkādiju un Uzvaras parku. Ietek Āgenskalna līcī kas ir attekas Āzenes daļa. (Davidsone1988) - Māras ezers saņēma ūdeni no Mārupītes, kurai, kā redzams 1702. gada kartē, to pievadīja īpaša kanālu sistēma no trim ezeriem, kas atradās apmēram desmit kilometru attālumā no Rīgas — Jelgavas ceļa. Šos ezerus savienoja kanāli, kas novadīja ūdeni Cīruļu ezerā. No turienes pa vairāku kilometru garu kanālu ūdens ietecēja Mārupītē pie Bieriņmuižas tagadējās Kantora ielas tuvumā. Mārupīte ietecēja Māras ezerā pie tagadējās Mārupes ielas. Iztecējusi no ezera, Mārupīte plūda gar tagadējo Torņakalna staciju un ietecēja Daugavas attekā iepretī Mūksalai.

(Darba statistika 1934) -  8) Uzvaras parks. Nobeigta Mārupītes pārvietošana, izvedot 800 kb. m zemes no 150 m attāluma. leliktas 150 m fašinu, noklātas nogāzes ar velēnām — 300 kv. m, izrakts pagaidu grāvis 80 m garumā.
7) Mārupītes regulēšana, a) Izregulēta Mārupītes gultne Starp Mārupes ielu un Arsenālu, un nosusinātas pie-guļošās pļavas. Izrakti no gultnes 470 kb. m smiltis, ieliktas fašinas 150 tek. m, izrakti grāvji — 390 m. b) Izbērts kāj-nieku ceļš, izvedot 500 kb. m smilts 50 m attālumā. Noplanētas un nosegtas ar melnzemi nogāzes un virsma — 900 kv. m. c) Purvaino vietu pacelšanai starp Mārupes ielu un Māras dīķi izvestas zemes 4.500 kb. m no 300 m attāluma. Norakta melnzeme 250 kb. m, sagrieztas velēnas 1.200 kv. m. lelikta koka drenāža — 238 m. Izrakti — ar saknēm 8 lieli koki.

foto: Mazā Mārupīte bijušās Rautenfelda muižas gruntī. Iespējams robeža ar Hāgena muižu. 

<Zunds / Āzene / Roņu dīķis (<Spilves grāvisX);

05. km pietek > Mīlgrāvis >SūnupeX, //DūņupeX -Ķīšezers (>Langa9; >Sužu gr.; <Šmerļupīte); Ķīšezers uzņem visu JUGLAS baseina noteci. 

<Sarkandaugava; (par tās aizbērtas ietekmi raksta IR).

Beķera grāvis sākas augšpus Voleriem.garums 3,5 km, baseins 24,5 km. Uzņem virsūdens ūdeņus un gruntsūdeņus no daļēji apbūvētas teritorijas. Ietek Hapakgrāvja lejtecē (?vai otrādi?). Augšgals aizbērts, pārējais pakāpeniski aizaug. (EncRīga 1988).

03,5. km Hapaka grāvis 17 km (arī Kapargrāvis) ir Daugavas <kreisā pieteka Rīgā un Jūrmalas pilsētā un Babītes novadā, bijusī Lielupes sengultne. Hapaka grāvis varētu sākties no Slēpera kūdras purva (ne grāvju tīkla Babītes polderī). Tālāk tek pa Spilves pļavām un 4,5 km no Rīgas līča, Bolderājas teritorijā, ietek Daugavas. attekā baseina platība ? 61,9 km² (Rīgas pilsētas teritorijā attiecīgi 15 km un 46,1 km²). Pietekas > Lāčupīte, < Spilves grāvis; > Rātsupīte; > Beķera grāvis. <Ķiburga?;

Gultne Hapaka grāvja augštecē ir regulēta, ieplūst ūdeņi no apkārtējiem meliorētajiem mežiem un lauksaimniecības platībām. Lejtecē Hapaka grāvim ir liela un plaša gultne, kas saplūst ar Daugavas gultni. Kreisajā krastā Bolderāja, labajā Krievu sala. Lai Hapaka grāvja augšteci izmantotu meliorācijā, ir uzbūvēta sūkņu stacija (pie Kleistiem), kas augštecē aptuveni par 1 metru pazemina ūdens līmeni...

1,4. km <Loču kanāls; <Buldurupe //Buļļupe /Zemgales Aa; ar vecupes atteku Ziemeļupe /Mēmupe;

> Audupe un Vec-Daugava ar Slīkoniti galā. 

<Daugavgrīvas sala, Komētforts, Daugavgrīvas cietoksnis, 

Un nu ceļš ir galā! Mūsu Likteņupe ietecējusi līci-jūrā papildina to ar visu ko sanesto, kam bijusi pacietība tik tālu nonākt, Varu pavēstīt - varbūt jau zināji - ka mūsdienu Daugavas grīva ir totāli mākslīgs veidojums. Kādā 18. gadsimtā to izraka ar lāpstām..!

Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! ©


; >Grīvīte; <Akņupīte; >Olāja upīte8 (>Cārpeja gr.)); Meldrupīte; <Munda; <Šaltupe;? 

Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš 

Šeit Tu vari ievadīt gan tekstu, gan ievietot attēlus un tabulas, ja ir tāda nepieciešamība. A. L. 

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .