Bārtas baseins,kopā ar visu Liepājas ezeru ~ šODIENAS LĪMENIS
~ kurā savācas plaša apgabala ūdeņi, bet notece viena, uz jūru pa Ostas kanālu, senatnē Līvas upi.
Liepājas ezers - 6. lielākais ezers valstī, pie Liepājas pilsētas un Grobiņas un Nīcas novados. Lagūnas tipa ezers, no jūras atdala dažus 
kilometrus plats smilšu bārs. Spēcīga eitrofikācija,
aizaugošs, plaši niedru masīvi, jo īpaši dienvidu daļā. Iepretī
Liepājai plašs ūdens klajums. Ap 15 salu ar kopējo platību - 36 ha.
Krasta līnijas garums - 44,6 km. Ezera gultni pārsvarā klāj dūņas, 0,4 -
1 m biezs slānis. Krasti zemi. 10 sugu zivis. Rīta krasts spēcīgi meliorēts, vairākas pietekas pazūd grāvju tīklā polderī.
Galvenās pietekas virzienā no Z - Ālande (Kazupe, Zoņu grāvis); Orbupe; Dorupe; Līčupe; Otaņķe; Bārta;
Pērkone - bijusī ezera noteka uz jūru 17.gs. izveidoja Liepājas ezera ūdeņi pēc Līvas upes aizsērēšanas, bet 18.gs. pēc Ostas kanāla izrakšanas Pērkone pie jūras tika aizbērta. Kādu laiku pastāvēja divas ostas abās notekās. PAPILDINĀTS-13.01.2017.
Ālande ietek, Liepājas ezera ziemeļu galā.
| pamatnosaukums | garums | sinonīmi | kritums | vidējais | sākotne | izteka | stāvoklis | baseins | caurtece | īpašais |
| km | metri | m/km | mvjl. | km² | m³ | |||||
| ĀLANDE | 24 | Strukule | 17 | 0,71 | Plocis | 241 | 5 | skandināvu osta |
Sākas Ploču purvā uz Vērgales un Medzes pagastu robežas, tek cauri Tāšu ezeram. Upes krastos atrodas Grobiņa. Ietek Liepājas ezera ziemeļu
galā. Citas Ālandes upes pietekas ir Kārļupīte (ietek Ālandē pie Iļģu
muižas no dienvidu puses), Aļļupīte jeb Kārlīšu grāvis (ietek pie Iļģu
muižas no ziemeļu puses), Zoņu grāvis (ietek Tāšu ezerā), kā arī Eiles
strauts (pie Tāšu ezera).
Lielākās pietekas
- >Zoņu grāvis; <Eiles strauts; <Kazupe//Kokupe7 (Cūkleja);
>Aļļupīte; <Kārļupīte11; >Cietokšņa kanāls; - Tāšu ezers
(>Andžupīte; >Vēžupīte); <Dzirnavupīte; >Muitas upe?;
E.Dunsdorfs, ORDEŅA LĒŅI KURSĀ
Līdzīgi kā Vidzemē, arī Kursā ordenis devis lēņus nevāciem. Tā 1351. gada 15. maijā mestrs Gosvins Herike253 izlēņoja 2 arklus brāļiem Mažeikiem un viņu patiesiem mantiniekiem Masey-ken suisque vēris heredibus pie Ālandes upes Iļģos pēc lēņa tiesībām — iure feodali.
Skābaržkalns Alandes pierakumā; foto: Gatis - Wondermondo.com;
| Vairākos vēsturiskos dokumentos minēta Avotupe, kas ietecējusi Ālandē Grobiņas muižas teritorijā. (tulpjudārzs.lv) | VĒRTUMI KRASTOS - < Tāšu pilskalns; > Astronomiskais akmens; >Skābaržkalns; Grobiņas vēsturiskais centrs; |
Bārta ir upe Latvijā un Lietuvā (lietuviešu: Bartuva). Sākas Žemaitijas augstienē Pluņģes rajonā. Latvijā ietek un tek pa Piejūras zemieni.
| pamatnosaukums | garums | sinonīmi | kritums | vidējais | sākotne | izteka | stāvoklis | baseins | notece | īpašais |
| km | metri | m/km | mvjl. | kanāls | km² | km³ | ||||
| BĀRTA | 103 (47) | Nīca | 156 | Lietuvā | iedambēts | 2016 (1036) | 0,69 | Bārtas kartupelis?... |
Ietek Liepājas ezera dienvidu galā un turpina tecēt veidojot ezerā Bārtas kanālu. Upes lejtece iztaisnota un ieslēgta dambjos. Totāli reguleta 
1932. - 1937.g., mainot visu dabisko ūdeņu kārtību. Bijusī pieteka Tosile ar pavārdu Ječupe, 30 km gara, pārvērsta līdz nepazīšanai. Mazākas upes pazuda vispār - Beitiņa, Kazupe; veidojās Holandes piemērs?!
Lielākās pietekas (A-Z), > labās, < kreisās -
>Apše; >Elkupīte; >Kārklupe; >Ķiburu strauts; >Loba; >Vārtāja; <Dobupe; <Erla; <Ječupe28; <Lankupīte; <Melnupīte; <Naudupe; <Roļu upe; <Sargupe; <Tosele6,2;
Pirmo reizi kartē nosaukums Barchwa flu. sastopams 1546.g.
Kr. Barons 1859.g. - Bahrtes u. uzņemm Apschuppi un Wartajes uppi un eetekk Leepajas ezerâ.
Dabas liegumi baseinā - Dunikas skabaržu audze; Ķirbas purvs; Rucavas īvju audze; - saites Dabas pārvaldes vietnē. | Video Dūkupju ūdenskritums - https://www.youtube.com/watch?v=YwODhmN4yKc | VĒRTUMI KRASTOS - |
Tosele, Tosile, bijusi Bārtas lejteces lielākā pieteka,
30 km gara un sākās Ķirbas purva ziemeļmalā. Reiz vecos, vecos laikos, kad ļaudīm pietika biežos plūdos mērcēties, tie nolēma Upi pa taisnāku ceļu nolaist netālajā Ezerā. Tikai nepadomāja gan, ka Ezers blakus Jūrai stāv, un to tad nolaist nav kur. Upi tās līkumos, kā ierasts, sauca dažādos vārdos - Ignata, Ječupe, Kristupe. Tad nu liekais upes augšgals kļuva par Ječupi, bet atdalītais lejasgals kopā ar citiem dumpīgiem ūdeņiem par Kanālu. Tik vienkārši jau gan viss nava, taču mūsļaudīm tas prātiņš citur liekams, lai vēl visos grāvjos jēgtu ko. Ne vairs mūsdienās Ķirbas purva, ne Meķezera, ne īsti kādas upes kura tecētu pašas krastos. Ko NU?
Jau sen bija projektēts Leepajas ezerā padziļināt kuģošanai noderigu ceļu, lai tvaikoņu satiksme nebūtu jāpārtrauc. Tagad Leepajas ezers un Bārta normālam ūdens līmenim pastāvot, rada 25 —35 kilometrus garu ūdensceļu. (M.Skujenieks1922).
Lielākā upe, kas pagastam tek cauri, ir Bārta. Tā nāk no Durbes lankas, uzņem kreisajā pusē Vārtaju un tek cauri lielajām Tadaiķu un Virgus lankām, pie kam to katrā pagastā sauc savādi: Tadaiķos par Tadaiķu, Virgū par Virgus un Kalētos par Kalētu upi. Sī daudzvār dainā upe savienojas Bārtas pagasta robežās ar Skodas upi un dabū tad jaunu nosaukumu — Bārtas upe. (J.Janševskis1928)
Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.
Apše, saukta arī Apša, ir Bārtas > labā krasta pieteka uz Latvijas un Lietuvas robežas.
| pamatnosaukums | garums | sinonīmi | kritums | vidējais | sākotne | izteka | stāvoklis | baseins | notece | īpašais |
| km | metri | m/km | mvjl. | km² | km³ | |||||
| APŠE | 45 (20) | 37 | 365,8 (233,1) |
Garums 40 km (20 km Lietuvā, 20 km - robežupe), baseina platība - 357 km², kritums 37 m. Augšteci Lietuvā sauc par Veretu. No kreisās puses lielāku pieteku nav, no labās ietek Kalte (Lietuvā), Sārte, Vidvide un Ruņa;
Lielākās pietekas - >Āžu upe; >Kalte; >Ruņa; >Sārte; >Vidvide; <Dabrupe; <Lendima?; <Spigina;
KARTES - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Liepājas rajons, 2011; karte mērogā 1 : 100 000 (kilometrs centimetrā).
Ruņa ir upe Latvijā, Apšes > labā krasta pieteka.
| pamatnosaukums | garums | sinonīmi | kritums | vidējais | sākotne | izteka | stāvoklis | baseins | notece | īpašais |
| km | metri | m/km | mvjl. | km² | km³ | |||||
| RUŅA | 31 | 117 | 185,8 | augšgala sen-ieleja |
Viena no straujajām Latvijas upēm — tās kritums ir 117 m jeb 3,8 m/km. Upe ļoti līkumaina, tek pa mazskartu kanjonveidīgu ieleju, kurā sastopamas platlapju un skujkoku audzes. Tek cauri Ruņupes ielejas dabas liegumam. Lejtece regulēta mainot gultni, un tagad ieteka notiek pa diviem zariem - <Vecā Ruņa (<Vidvide); >Jaunā Ruņa (>Žagāre); ...VARBŪT, jo ūdeņi it kā nekrustojas?, agrāk nekrustojās!
Lielākās pietekas - > Kauliņupe, >Augustupe; <Sprecele; <Dakterišķe;
Apraksts dziedava.lv par Ruņas ielejas dzīvi un dabaspētnieku aizkulisēm.
Vārtāja ir Bārtas > labā krasta pieteka Dienvidkurzemē. Sateces baseins atūdeņo Rietumkursas augstienes DR daļu un Vārtājas viļņoto līdzenumu kuru šķērso ledus laikmeta Durbes - Vārtājas senieleja, Liepājas rajonā. Ūdensšķirtne ar Ventu un Durbi.
| pamatnosaukums | garums | sinonīmi | kritums | vidējais | sākotne | izteka/ieteka | stāvoklis | baseins | notece | īpašais |
| km | metri | m/km | mvjl. | km² | km³ | |||||
| VĀRTĀJA | 64 | 84 | Sepenes ezers | 87,8 / 85,4 | 541 | 0,195 | Vartaghen 1258.g. |
Sākas no Sepenes ezera Bandavas paugurainē uz Aizputes un Vaiņodes novadu robežas. Ezerā no dienvidiem ietekošā Strīķupe dažkārt tiek uzskatīta par Vārtājas 
augšteci. Līdz Bunkai upe, izteikti līkumojot, tek rietumu virzienā. Pie Tadaiķiem upe pagriežas uz dienvidiem un tek pa Durbes-Vārtājas senieleju Vārtājas viļņotajā līdzenumā (dabas apvidus - pāreja no augstienes uz Piejūras zemieni). Sākumā tek starp Bušupu kalnu un Vaidu kalnu (R.Avotiņa98). Uz upes uzstādinātas vairākas ūdenskrātuves — Velēkšņu dīķis, Krotes dzirnavezers (13ha) un Bunkas dzirnavezers Bunkā. Pie Vārtājas pilskalna upi šķērso autoceļš P106. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Krote, Bunka un Krūte.
Pietekas no iztekas - Strīķupe (>Tīreļupe) -Sepenes ezers; >Melnezers; <Blažģu ezers; <Ādģēre8 (<Remese; <Čikste); >Padones strauts10 (<Kalējupīte; <Plūģupīte /Dubļu strauts; >Vecvagaru strauts (>Vecupe?)); >Dreimaņu grāvis; <Virga29 (>Lībjupe; >Dobeļupe; >Niedrupe; >Melnupe (<Lašupe)); >Olupe; <Bruncu upīte; <Birztala25 (>Leinupīte; >Braucupe (<Zāģupe (>Cīruļupe)); >Roļu str.); >Pūšļupe//Krūtes strauts; <Lejas grāvis; >Gravas upīte;
Vārtājas ieteka Krūtes pilskalns; foto:Gatis - wondermondo.com
| Blažģu ezera kokvardes liegums - saite DAP vietnē; | ATSKAŅU CHRONIKA - XIII gadsima beigas Ar nodomiem it kristīgiem / tie jāja nu uz Vārtājiem - / tā kāda pils ir nosaukta. / Bet tūlītās tos saņēma / tur neģēlīgā kārtā ciet / un neļāva vairs projām iet / no turienes ne šā, ne tā. | VĒRTUMI KRASTOS - Vārtājas pilskalns; Krotes pilskalns, Šalku Zviedru kapi - pilskalns; |
Atis Kronvalds (1837. — 1875.) Jaunlatvietis, pedagogs, valodnieks. Dzimis Liepājas apriņķa Krotes pagasta Lejasmiķos, Plūģupes / Dubļupes ieleju sadurā, drēbnieka (vēlāk pusmuižas rentnieka) ģimenē. Pāra gadus pēc Ata piedzimšanas viņa vecākus atrodam jau citā dzīves vietā — Kalnakrotes mazmuižā (Vidsmuižā), kur Kristaps kļuvis par lopu nomnieku un modernieku. (A.Baumanis39)
Strīķupe ir Sepenes ezera pieteka Vaiņodes un Priekules novados. Izteka - Embūtes pagasta dienvidrietumos. Tek ziemeļu virzienā. Ietek Sepenes ezera dienvidos. Lielākā pieteka — Tīreļupe. Dažkārt Strīķupi uzskata par Vārtājas augšteci. Upi nešķērso valsts autoceļi, tās krastos neatrodas lielas apdzīvotās vietas.
Virga ir Vārtājas < kreisā krasta pieteka Vaiņodes un Priekules novados.
| pamatnosaukums | garums | sinonīmi | kritums | vidējais | sākotne | izteka | stāvoklis | baseins | notece | īpašais |
| km | metri | m/km | mvjl. | km² | km³ | |||||
| VIRGA | 29 | augšgalā Elka | 134 | R no Mušu k. | 144,2 | 0,051 | |
Uz Virgas upes izveidota Prūšu ūdenskrātuve Virgas pagastā. 2000. gadā šeit uzbūvēta neliela hes. Līdz 1980. gadiem uz Virgas upes bija vēl divas ūdenskrātuves: Daļģu dīķis un Priekules dzirnavu dīķis.
Lielākās pietekas — > Melnupe16 (Lašupe); >Niedrupe8 ; >Dobeļupe7; >Lībjupe~5;
Birstala (arī Bērstele, BIrstele, Birkstala) ir Vārtājas kreisā pieteka Dienvidkurzemē. Sākas Rietumkursas augstienes Embūtes paugurainē uz austrumiem no Kalneniekiem Priekules pagastā.
| pamatnosaukums | garums | sinonīmi | kritums | vidējais | sākotne | izteka | stāvoklis | baseins | notece | īpašais |
| km | metri | m/km | mvjl. | km² | km³ | |||||
| BIRZTALA | 25 | B ? | 78 | 94,3 | 0,032 |
Plūst DR virzienā uz Vārtājas viļņoto līdzenumu. Augštecē regulēta, tek cauri vairākiem dīķiem. Pie Gramzdas pagriežas uz R un tālāk līkumo pa apaugušu ieleju. Sākumā līkumo pa pārpurvotām pļavām un apaugušu ieleju; kritums un līkumainums pieaug lejecē (I.Rieksts98). Vidustece regulēta un iztaisnota. Upi šķērso autoceļi P114 un P135, kā arī tagad slēgtās dzelzceļa līnijas Liepāja—Vaiņode un Priekule—Kalēti. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Gramzda un Kalēti. Lielākās pietekas — > Leinumupīte; > Braucupe; > Roļu strauts (visas labās).
Vārtājas novada centrs krīt kuršu, žemaišu un vācu kaujās 1260.g. Pirmam pasaules karam ierodoties Latvijas teritorijā, Kurzemē pēc Liepājas ieņemšanas 1915.g. 8. maijā, nocietina pieejas gar Bārtu un Vārtaju. Brīvības cīņās 1919.g. kpt. Plēves grupa 19. novembrī ieņem pozicijas Vārtajas krastos Liepājas ceļu nodrošinašanai. Pie Vārtājas 1944.g. pavasara šķīdonim sākoties krievu uzbrukums palika dubļos.
>Ķīburu strauta ieteka Bārtā; foto: Gatis - wondermondo.com.
BĀRTAS sateces baseins (A - Z) -
>Angina?; >Apše45 (>Āžu upe; >Kalte; >Ruņa31 (>Kauliņupe, >Augustupe (>Varķe); <Sprecele; <Dakterišķe; >Žagāre); >Sārte; >Svaru strauts (<Cedve); >Vidvide; <Dabrupe; <Lendima; <Spigina); >Elkupīte; >Kārklupe //Puļķupe (>Melnupe; >Poļu gr.); >Ķiburu strauts (<Nullenes gr.; >Zvirgzdupe); >Loba; >Vārtāja64 (>Padones strauts10 (); >Dreimaņu gr.; >Pūšļupe //Krūtes strauts; >Gravas upīte; <Ādģēre8 (); <Virga29 (>Melnupe16 //Lašupe; >Niedrupe8 ; >Dobeļupe7; >Lībjupe~5); <Birztala25 (); <Lejas upe, <Strautiņu upe); >Vilkupe; <Dobupe (<Lankupīte; >Kūlupis); <Erla; <Melnupīte; <Naudupe (<Kalvaitu gr.; >Bumbuļu upelis3,3; >Dzintaru gr.); <Roļu upe; <Sargupe; <Tosele /Ječupe (>Roļu gr.); <Vecā Tosele /Kristupe; < un + visādi polderu kanāli...
Liepājas ezers - liels ezers Liepājas pilsētā un Grobiņas un Nīcas novados. Lagūnas tipa ezers, no jūras atdala vairākus kilometrus plats smilšu bārs. Spēcīga eitrofikācija, aizaugošs, plaši niedru masīvi, jo īpaši dienvidu daļā. Iepretī Liepājai plašs ūdens klajums. Ap 15 salu ar kopējo platību - 36 ha. Krasta līnijas garums - 44,6 km. Ezera gultni pārsvarā klāj dūņas, 0,4 - 1 m biezs slānis. Krasti zemi. 10 sugu zivis.
Galvenās pietekas virzienā no Z - Ālande (Kazupe, Zoņu grāvis); Orbupe; Dorupe; Līčupe; Otaņķe; Bārta;
Pērkone - senu ezera noteku uz jūru 17.gs. izveidoja Liepājas ezera ūdeņi pēc Līvas upes aizsērēšanas, bet 18.gs. pēc Ostas kanāla izrakšanas Pērkone pie jūras tika aizbērta.
<Vec-Bārta; -Bunkas dzirnavu ezers (<Robežnieks);
1697.—1703.
gadā izrakts kanāls, kas savieno ezeru ar jūru, jo dabīgā ezera notece piesērē ar smiltīm. Tā kā Liepājas pilsētas teritorijā
gruntsūdens slāņos notikusi jūras sālsūdens intrūzija, pilsētas
ūdensņemšanas vietas izbūvētas tālāk iekšzemē, tai skaitā Liepājas ezera
otrā krastā. Šīs ūdensņemšanas vietas ar pilsētu pāri ezeram savieno
ūdensvads. Laivu bāze atrodas dienvidos no Liepājas, "Reiņos". Ezerā
notiek niedru pļaušana. Ezera dienvidu daļā ir izveidots liegums.
Putniem nozīmīga vieta.
Liepājas ezers un tās piekrastes pļavas ir dabas liegums un kopš 2004. gada Natura 2000 teritorija.
Olafs Gūtmanis, Ejam kuršos, ejam līvos... (Kurzemes Vārds 28.02.2003.)
"Manā
priekšstatā, un es līdz šim neesmu atradis rakstos ticama skaidrojuma,
ir šaubas par Līvas un Bārtas upju vienlaicīgu pastāvēšanu. Divas upes
līdztekus taču nevarēja tecēt?! Līvas upes gultne daudzmaz iezīmējas. No
grīvas puses (tā un Līvas ciems varēja atrasties, kur Vecie kapi),
dodoties pa straumi augšup, nonāca Līvas laukumā, kur manā bērnībā vēl
rēgojās resns pālis, pie kura reiz kuģi sieti, tad iepretī Centrālajiem
kapiem abas vecās dūņainās Līvas upes palienas, Pērkones kanāla vieta
un, iespējams, senā venternieku taka, kas cauri grāvim (tas vietumis
atgādina upīti) aizved līdz Maiļu ragam un tam cauri vēl tālāk līdz
Melnezeram un Reiņu stūrim. Kādreiz Tosele, tagad vien grāvim līdzīga
vecupe, iztecēja no Meķu ezera. Pa Ālandi kuģoja līdz Grobiņai, pa Tebru
līdz Aizputei".
ATTĒLS
- augšas malā vēl pietrūkst Tosmares ezera, lai varētu pilnībā
iztēloties piekrastes mitrājus pirms gadusimtiem līdz Sventājai
(lejasgalā).
Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš