Bārtas baseins, kopā ar visu Liepājas ezeru ~                                                                                                                       šODIENAS LĪMENIS

~ kurā savācas plaša apgabala ūdeņi, bet notece viena, uz jūru pa Ostas kanālu, senatnē Līvas upi. 

Liepājas ezers - 6. lielākais ezers valstī, Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Liepājas pilsētā un Grobiņas un Nīcas novados. Lagūnas tipa ezers, no jūras atdala dažus kilometrus plats smilšu bārs. Aizaugoš, spēcīga eitrofikācija, plaši niedru masīvi, jo īpaši dienvidu daļā. Iepretī Liepājai plašs ūdens klajums. Ap 15 (?) salu ar kopējo platību - 36 ha. Krasta līnijas garums - 44,6 km. Ezera gultni pārsvarā klāj dūņas, 0,4 - 1 m biezs slānis. Krasti zemi. 10 sugu zivis. Rīta krasts spēcīgi meliorēts, vairākas pietekas pazūd grāvju tīklā polderī.

Galvenās pietekas virzienā no Z - Ālande (Kazupe, Zoņu grāvis); Orbupe; Dorupe; Līčupe; Otaņķe; Bārta; 

Pērkone - bijusī ezera noteka uz jūru 17.gs. izveidoja Liepājas ezera ūdeņi pēc Līvas upes aizsērēšanas, bet 18.gs. pēc Ostas kanāla izrakšanas Pērkone pie jūras tika aizbērta. Kādu laiku pastāvēja divas ostas abās notekās. 

Ālande no Vārtājas viļņotā līdzenuma ietek Liepājas ezera ziemeļu galā Piejūras zemienē.                                                            PAPILDINĀTS-13.06.2019.

pamatnosaukums	garums	sinonīmi	kritums	vidējais	sākotne	izteka	stāvoklis	baseins	caurtece	īpašais
	km		metri	m/km		mvjl.		km²	m³
ĀLANDE	24	Strukule	17	0,71	Plocis		noregulēts	241	5	skandināvu osta

Sākas Ploču purvā uz Vērgales un Medzes pagastu robežas, tek cauri Tāšu ezeram. Upes krastos atrodas Grobiņa. Ietek Liepājas ezera ziemeļu galā. Citas Ālandes upes pietekas ir Kārļupīte (ietek Ālandē pie Iļģu muižas no dienvidu puses), Aļļupīte jeb Kārlīšu grāvis (ietek pie Iļģu muižas no ziemeļu puses), Zoņu grāvis (ietek Tāšu ezerā), kā arī Eiles strauts (pie Tāšu ezera).

Lielākās pietekas - >Zoņu grāvis; <Eiles strauts; <Kazupe//Kokupe7 (Cūkleja); >Aļļupīte; <Kārļupīte11; >Cietokšņa kanāls; - Tāšu ezers (>Andžupīte; >Vēžupīte); <Dzirnavupīte; >Muitas upe;

E.Dunsdorfs, ORDEŅA LĒŅI KURSĀ:
Līdzīgi kā Vidzemē, arī Kursā ordenis devis lēņus nevāciem. Tā 1351. gada 15. maijā mestrs Gosvins Herike253 izlēņoja 2 arklus brāļiem Mažeikiem un viņu patiesiem mantiniekiem Masey-ken suisque vēris heredibus pie Ālandes upes Iļģos pēc lēņa tiesībām — iure feodali.

Skābaržkalns Alandes pierakumā; foto: Gatis - Wondermondo.com;

Vairākos vēsturiskos dokumentos minēta Avotupe, kas ietecējusi Ālandē Grobiņas muižas teritorijā. (tulpjudārzs.lv)

VĒRTUMI KRASTOS - < Tāšu pilskalns; > Astronomiskais ? akmens; >Skābaržkalns; Grobiņas vēsturiskais centrs;

1905 - Viena vietām diezgan dziļa upe, saukta par Ālandi, iztek no Iļģu apkaimes mežiem pie Pērkonu saimniecības (iespējams, tag. „Attu” mājas pie Gaviezes vai arī to tuvā apkaimē; šo upi mūsdienās sauc par Kazupi), otra to veidojošā straume iztek no Tāšu ezera; šī Ālandes upe agrāk bija ļoti bagāta ar zivīm un vēžiem. Lēnām tecēdama gar Rolavu, tā pietuvojas Iļģu muižai ¼ versti attālu, tur darbina ūdensdzirnavas, tad līkumo aiz mācītājmuižas un Grobiņas pilsētas, kur tā uzplūdināta, veidojot ievērojamu ūdenskrātuvi, un darbina lielākas dzirnavas, un ietek Liepājas ezerā tā ziemeļgalā. Tālāk atrodam Iļģu apkaimē vairākus dīķus; vienam no tiem agrākos laikos dots nosaukums „Karpu dīķis”, un tajā jau kādu laiku muiža ierīkojusi karpu audzētavu, kas, cerams, dēļ netālā Liepājas tirgus arī izrādījusies noderīga un rentabla. Zeme tālu un plaši šķiet pavisam līdzena, tikai Ālandes upē zemāk ieplūst vairākas notekas, viena, kas agrāk saukta par „Vēžu grāvi”, apaugusi ar jauku veģetāciju, patīkami pārtrauc labības lauku vienveidību. (pēc Grobiņas vietnes)

pamatnosaukums	garums	sinonīmi	kritums	vidējais	sākotne	izteka	stāvoklis	baseins	notece	īpašais
	km		metri	m/km		mvjl.	kanāls	km²	km³
BĀRTA	103 (47)	Nīca	156			Lietuvā	iedambēts	2016 (1036)	0,69	`Bārtas kartupelis`?..

Sateces baseins veidojas Rietumkursas augstienes Embūtes un Bandavas paugurainē. Ietek Liepājas ezera dienvidu galā un turpina tecēt veidojot ezerā Bārtas kanālu. Upes lejtece iztaisnota un ieslēgta dambjos. Totāli reguleta 1932. - 1937.g., mainot visu dabisko ūdeņu kārtību. Bijusī pieteka Tosile ar pavārdu Ječupe, 30 km gara, pārvērsta līdz nepazīšanai. Mazākas upes polderos pazuda vispār - Beitiņa, Kazupe; veidojās Holandes piemērs?!

Lielākās pietekas (A-Z), > labās, < kreisās - 

>Apše; >Elkupīte; >Kārklupe; >Ķiburu strauts; >Loba; >Vārtāja; <Dobupe; <Erla; <Ječupe28; <Lankupīte; <Melnupīte; <Naudupe; <Roļu upe; <Sargupe; <Tosele6,2;

Pirmo reizi kartē nosaukums Barchwa flu. sastopams 1546.g.

Kr. Barons 1859.g. - Bahrtes u. uzņemm Apschuppi un Wartajes uppi un eetekk Leepajas ezerâ.

Bijusi Kalētu, Dunikas un Bārtas pagastu robeža (1940.g.).

DZIRNAVAS -

Dabas liegumi baseinā - Dunikas skabaržu audze; Ķirbas purvs; Rucavas īvju audze;  - saites Dabas pārvaldes vietnē.

Video Dūkupju ūdenskritums - https://www.youtube.com/watch?v=YwODhmN4yKc

VĒRTUMI KRASTOS - Krūtes (Kalētu) plskalns; pie Dižzveju mājām GOBA; piemineklis ministram J.Birzniekam; Vīles tilts (1916.g.);

Tosele, Tosile, bijusi Bārtas lejteces lielākā pieteka, 

30 km gara un sākās Ķirbas purva ziemeļmalā. Reiz vecos, vecos laikos, kad ļaudīm pietika biežos plūdos mērcēties, tie nolēma Upi pa taisnāku ceļu nolaist netālajā Ezerā. Tikai nepadomāja gan, ka Ezers blakus Jūrai stāv, un to tad nolaist nav kur. Upi tās līkumos, kā ierasts, sauca dažādos vārdos - Ignata, Ječupe, Kristupe. Tad nu liekais upes augšgals kļuva par Ječupi, bet atdalītais lejasgals kopā ar citiem dumpīgiem ūdeņiem par Kanālu. Tik vienkārši jau gan viss nava, taču mūsļaudīm tas prātiņš citur liekams, lai vēl visos grāvjos jēgtu ko. Ne vairs mūsdienās Ķirbas purva, ne Meķezera, ne īsti kādas upes kura tecētu pašas krastos. Ko NU? 

Jau sen bija projektēts Leepajas ezerā padziļināt kuģošanai noderigu ceļu, lai tvaikoņu satiksme nebūtu jāpārtrauc. Tagad Leepajas ezers un Bārta normālam ūdens līmenim pastāvot, rada 25 —35 kilometrus garu ūdensceļu. (M.Skujenieks1922). 

Lielākā upe, kas pagastam tek cauri, ir Bārta. Tā nāk no Durbes lankas, uzņem kreisajā pusē Vārtaju un tek cauri lielajām Tadaiķu un Virgus lankām, pie kam to katrā pagastā sauc savādi: Tadaiķos par Tadaiķu, Virgū par Virgus un Kalētos par Kalētu upi. Šī daudzvārdainā upe savienojas Bārtas pagasta robežās ar Skodas upi un dabū tad jaunu nosaukumu — Bārtas upe. (J.Janševskis1928) 

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

Apše, saukta arī Apša, ir Bārtas > labā krasta pieteka uz Latvijas un Lietuvas robežas.

pamatnosaukums	garums	sinonīmi	kritums	vidējais	sākotne	izteka	stāvoklis	baseins	notece	īpašais
	km		metri	m/km		mvjl.		km²	km³
APŠE	45 (20)		37					365,8 (233,1)

Garums 40 km (20 km Lietuvā, 20 km - robežupe), baseina platība - 357 km², kritums 37 m. Augšteci Lietuvā sauc par Veretu. No kreisās puses lielāku pieteku nav, no labās ietek Kalte (Lietuvā), Sārte, Vidvide un Ruņa; 

Lielākās pietekas - >Āžu upe; >Kalte; >Ruņa; >Sārte; >Vidvide; <Dabrupe; <Lendima?; <Spigina; 

KARTES - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Liepājas rajons, 2011; karte mērogā 1 : 100 000 (kilometrs centimetrā). 

Ruņa ir upe Latvijā, Apšes > labā krasta pieteka. 

pamatnosaukums	garums	sinonīmi	kritums	vidējais	sākotne	izteka	stāvoklis	baseins	notece	īpašais
	km		metri	m/km		mvjl.		km²	km³
RUŅA	31		117					185,8		augšgala sen-ieleja

Viena no straujajām Latvijas upēm — tās kritums ir 117 m jeb 3,8 m/km. Upe ļoti līkumaina, tek pa mazskartu kanjonveidīgu ieleju, kurā sastopamas platlapju un skujkoku audzes. Tek cauri Ruņupes ielejas dabas liegumam.  Lejtece regulēta mainot gultni, un tagad ieteka notiek pa diviem zariem - <Vecā Ruņa (<Vidvide); >Jaunā Ruņa (>Žagāre); ...VARBŪT, jo ūdeņi it kā nekrustojas?, agrāk nekrustojās! 

Lielākās pietekas - > Kauliņupe, >Augustupe; <Sprecele; <Dakterišķe;

Apraksts dziedava.lv par Ruņas ielejas dzīvi un dabaspētnieku aizkulisēm.

DZIRNAVAS - Vaiņodes p., Bātes dz., U, T, w, v, z, īp. Muskata mantin.; Elkuzemes dz., M, Ip. Straume; Hūna dz., E, w, z, Ip. E. Hūns; Meldefi, U. ip- L. Serers, n. E. Vegners; Pļaviņu dz., U, z, Ip. P. Gulbis; Piepju dz., U, īp. B. Beķers;  (A.T.85)

Vārtāja ir Bārtas > labā krasta pieteka Dienvidkurzemē. Izceļas Rietumkursas augstienes DR daļā, Embūtes un Bandavas paugurainē; sateces baseins atūdeņo arī Vārtājas viļņoto līdzenumu kuru šķērso ledus laikmeta Durbes - Vārtājas senieleja, Liepājas rajonā. Ūdensšķirtne ar Ventu un Durbi. 

pamatnosaukums	garums	sinonīmi	kritums	vidējais	sākotne	izteka/ieteka	stāvoklis	baseins	notece	īpašais
	km		metri	m/km		mvjl.		km²	km³
VĀRTĀJA	64		84		Sepenes ezers	87,8 / 85,4		541	0,195	Vartaghen 1258.g.

Sākas no Sepenes ezera Bandavas paugurainē uz Aizputes un Vaiņodes novadu robežas. Ezerā no dienvidiem ietekošā Strīķupe dažkārt tiek uzskatīta par Vārtājas augšteci. Līdz Bunkai upe, izteikti līkumojot, tek rietumu virzienā. Pie Tadaiķiem upe pagriežas uz dienvidiem un tek pa Durbes-Vārtājas senieleju Vārtājas viļņotajā līdzenumā (dabas apvidus - pāreja no augstienes uz Piejūras zemieni). Sākumā tek starp Bušupu kalnu un Vaidu kalnu (R.Avotiņa98). Uz upes uzstādinātas vairākas ūdenskrātuves — Velēkšņu dīķis, Krotes dzirnavezers (13ha) un Bunkas dzirnavezers Bunkā. Pie Vārtājas pilskalna upi šķērso autoceļš P106. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Krote, Bunka un Krūte. 

Pietekas no iztekas - Strīķupe (>Tīreļupe) -Sepenes ezers; >Melnezers; <Blažģu ezers; <Ādģēre8 (<Remese; <Čikste); >Padones strauts10 (<Kalējupīte; <Plūģupīte /Dubļu strauts; >Vecvagaru strauts (>Vecupe?)); >Dreimaņu grāvis; <Virga29 (>Lībjupe; >Dobeļupe; >Niedrupe; >Melnupe (<Lašupe)); >Olupe; <Bruncu upīte; <Birztala25 (>Leinupīte; >Braucupe (<Zāģupe (>Cīruļupe)); >Roļu str.); >Pūšļupe//Krūtes strauts; <Lejas grāvis; >Gravas upīte; 

Vārtājas ieteka  Krūtes pilskalns; foto:Gatis - wondermondo.com

Savā tecējumā vairākos gabalos Vārtājas krasti robežo Aizputes un Liepājas apriņķu pagastus - > Kalvenes pret < Asītes un Kruotes; Kalētu un Purmsātu, Virgas, Gramzdas un Bārtas (1940.g.).

Rolanda Lebussa senielejas 2006.g. apraksts VidesVēstīs; Blažģu ezera kokvardes liegums - saite DAP vietnē;

ATSKAŅU CHRONIKA - XIII gadsima beigas  Ar nodomiem it kristīgiem / tie jāja nu uz Vārtājiem - / tā kāda pils ir nosaukta. / Bet tūlītās tos saņēma / tur neģēlīgā kārtā ciet / un neļāva vairs projām iet / no turienes ne šā, ne tā.

VĒRTUMI KRASTOS - Vārtājas pilskalns; Krotes pilskalns, Šalku Zviedru kapi - pilskalns;

E.Mugureviča komentārs 1998.,Rīga. - Vārtājas (Warchdach, Warrach) pils lokalizējama Vārtājas pilskalnā jeb senajā Elkas kalnā Vārtājas jeb Vārtagas (Vārtavas) upes krastā (Liepājas raj. Gaviezes pag.). Pilskalns ar 0,5 ha lielu plakumu ierīkots zemesragā; to norobežo divi grāvji un vaļņi (Brastiņš 1923, 93, 94). Pilskalna senpilsētā izdarītie izrakumi liecina par apdzīvotību 5.–13.gs. (Stepiņš 1964, 16, 17). Vārtājas pils Hronikā minēta sakarā ar 1259.gada otrās puses notikumiem (Biļķins 1960, 58). 

Atis Kronvalds (1837. — 1875.) Jaunlatvietis, pedagogs, valodnieks. Dzimis Liepājas apriņķa Krotes pagasta Lejasmiķos, Plūģupes / Dubļupes ieleju sadurā, drēbnieka (vēlāk pusmuižas rentnieka) ģimenē. Pāra gadus pēc Ata piedzimšanas viņa vecākus atrodam jau citā dzīves vietā — Kalnakrotes mazmuižā (Vidsmuižā), kur Kristaps kļuvis par lopu nomnieku un modernieku. (A.Baumanis39) 

Strīķupe ir Sepenes ezera pieteka Vaiņodes un Priekules novados. Izteka - Embūtes pagasta dienvidrietumos. Tek ziemeļu virzienā. Ietek Sepenes ezera dienvidos. Lielākā pieteka — Tīreļupe. Dažkārt Strīķupi uzskata par Vārtājas augšteci. Upi nešķērso valsts autoceļi, tās krastos neatrodas lielas apdzīvotās vietas. 

Virga ir Vārtājas < kreisā krasta pieteka Vaiņodes un Priekules novados. 

pamatnosaukums	garums	sinonīmi	kritums	vidējais	sākotne	izteka	stāvoklis	baseins	notece	īpašais
	km		metri	m/km		mvjl.		km²	km³
VIRGA	29	augšgalā Elka	134		R no Mušu k.			144,2	0,051

Uz Virgas upes izveidota Prūšu ūdenskrātuve Virgas pagastā. 2000. gadā šeit uzbūvēta neliela hes. Līdz 1980. gadiem uz Virgas upes bija vēl divas ūdenskrātuves: Daļģu dīķis un Priekules dzirnavu dīķis. 

Lielākās pietekas — > Melnupe16 (Lašupe); >Niedrupe8 ; >Dobeļupe7; >Lībjupe~5; 

Birstala (arī Bērstele, BIrstele, Birkstala) ir Vārtājas kreisā pieteka Dienvidkurzemē. Sākas Rietumkursas augstienes Embūtes paugurainē uz austrumiem no Kalneniekiem Priekules pagastā. 

pamatnosaukums	garums	sinonīmi	kritums	vidējais	sākotne	izteka	stāvoklis	baseins	notece	īpašais
	km		metri	m/km		mvjl.		km²	km³
BIRZTALA	25	B ?	78					94,3	0,032

Vārtājas novada centrs krīt kuršu, žemaišu un vācu kaujās 1260.g. Pirmam pasaules karam ierodoties Latvijas teritorijā, Kurzemē pēc Liepājas ieņemšanas 1915.g. 8. maijā, nocietina pieejas gar Bārtu un Vārtaju. Brīvības cīņās 1919.g. kpt. Plēves grupa 19. novembrī ieņem pozicijas Vārtajas krastos Liepājas ceļu nodrošinašanai. Pie Vārtājas 1944.g. pavasara šķīdonim sākoties krievu uzbrukums palika dubļos. 

DZIRNAVAS pietekās - Bunkas p., Bunkas dz., U, E, w, īp. K. Birziņš;

>Ķīburu strauta ieteka Bārtā; foto: Gatis - wondermondo.com.

BĀRTAS sateces baseins (A - Z) - 

>Angina?; >Apše45 (>Āžu upe; >Kalte; >Ruņa31 (>Kauliņupe, >Augustupe (>Varķe); <Sprecele; <Dakterišķe; >Žagāre); >Sārte; >Svaru strauts (<Cedve); >Vidvide; <Dabrupe; <Lendima; <Spigina); >Elkupīte; >Kārklupe //Puļķupe (>Melnupe; >Poļu gr.); >Ķiburu strauts (<Nullenes gr.; >Zvirgzdupe); >Loba; >Vārtāja64 (>Padones strauts10 (); >Dreimaņu gr.; >Pūšļupe //Krūtes strauts; >Gravas upīte; <Ādģēre8 (<Remese; <Čikste); <Virga29 (>Melnupe16 //Lašupe; >Niedrupe8 ; >Dobeļupe7; >Lībjupe~5); <Birztala25 (); <Lejas upe, <Strautiņu upe); >Vilkupe;  <Dobupe (<Lankupīte; >Kūlupis); <Erla; <Melnupīte; <Naudupe (<Kalvaitu gr.; >Bumbuļu upelis3,3; >Dzintaru gr.); <Roļu upe; <Sargupe; <Tosele /Ječupe Lankas gr. (<Vives upe; <Deju grāvis); <Avenišķe >Roļu gr.); <Vecā Tosele /Kristupe; < un + visādi polderu kanāli... 

Liepājas ezers - liels ezers Liepājas pilsētā un Grobiņas un Nīcas novados. Lagūnas tipa ezers, no jūras atdala vairākus kilometrus plats smilšu bārs. Spēcīga eitrofikācija, aizaugošs, plaši niedru masīvi, jo īpaši dienvidu daļā. Iepretī Liepājai plašs ūdens klajums. Ap 15 salu ar kopējo platību - 36 ha. Krasta līnijas garums - 44,6 km. Ezera gultni pārsvarā klāj dūņas, 0,4 - 1 m biezs slānis. Krasti zemi. 10 sugu zivis.

Galvenās pietekas virzienā no Z - Ālande (Kazupe, Zoņu grāvis); Orbupe; Dorupe; Līčupe; Otaņķe; Bārta; 

Pērkone - senu ezera noteku uz jūru 17.gs. izveidoja Liepājas ezera ūdeņi pēc Līvas upes aizsērēšanas, bet 18.gs. pēc Ostas kanāla izrakšanas Pērkone pie jūras tika aizbērta. 

<Vec-Bārta; -Bunkas dzirnavu ezers (<Robežnieks);

1697.—1703. gadā izrakts kanāls, kas savieno ezeru ar jūru, jo dabīgā ezera notece piesērē ar smiltīm. Tā kā Liepājas pilsētas teritorijā gruntsūdens slāņos notikusi jūras sālsūdens intrūzija, pilsētas ūdensņemšanas vietas izbūvētas tālāk iekšzemē, tai skaitā Liepājas ezera otrā krastā. Šīs ūdensņemšanas vietas ar pilsētu pāri ezeram savieno ūdensvads. Laivu bāze atrodas dienvidos no Liepājas, "Reiņos". Ezerā notiek niedru pļaušana. Ezera dienvidu daļā ir izveidots liegums. Putniem nozīmīga vieta.

Liepājas ezers un tās piekrastes pļavas ir dabas liegums un kopš 2004. gada Natura 2000 teritorija.

Olafs Gūtmanis, Ejam kuršos, ejam līvos... (Kurzemes Vārds 28.02.2003.)

"Manā priekšstatā, un es līdz šim neesmu atradis rakstos ticama skaidrojuma, ir šaubas par Līvas un Bārtas upju vienlaicīgu pastāvēšanu. Divas upes līdztekus taču nevarēja tecēt?! Līvas upes gultne daudzmaz iezīmējas. No grīvas puses (tā un Līvas ciems varēja atrasties, kur Vecie kapi), dodoties pa straumi augšup, nonāca Līvas laukumā, kur manā bērnībā vēl rēgojās resns pālis, pie kura reiz kuģi sieti, tad iepretī Centrālajiem kapiem abas vecās dūņainās Līvas upes palienas, Pērkones kanāla vieta un, iespējams, senā venternieku taka, kas cauri grāvim (tas vietumis atgādina upīti) aizved līdz Maiļu ragam un tam cauri vēl tālāk līdz Melnezeram un Reiņu stūrim. Kādreiz Tosele, tagad vien grāvim līdzīga vecupe, iztecēja no Meķu ezera. Pa Ālandi kuģoja līdz Grobiņai, pa Tebru līdz Aizputei".

ATTĒLS - augšas malā vēl pietrūkst Tosmares ezera, lai varētu pilnībā iztēloties piekrastes mitrājus pirms gadusimtiem līdz Sventājai (lejasgalā).

Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš